skip to Main Content
65071947 info@ocb.lv Zvaigžņu iela 4, Ogre, LV-5001

vecais-stendersRakstnieks un valodnieks Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders) dzimis 1714.gada 27.augustā Lašu mācītājmuižā Augškurzemē mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera ģimenē. Mācījies I.Bauera privātskolā Subatē. Studējis filozofiju un teoloģiju Jēnas, vēlāk Halles universitātē (1736-39). Studiju laikā Hallē strādājis par Frankes bāriņu nama audzinātāju un iepazinis piētisma mācību. Atgriezies Kurzemē, strādājis par mājskolotāju Lielbērstelē, vēlāk par Jelgavas vācu pils. skolas pārziņa palīgu (1742-44).
Bijis luterāņu mācītājs Lindes-Birzgales (1744-53) un Žeimes (Lietuvā) draudzē (1753-59). 1759.gadā devies uz Braunšveigu, kur Helmštetē izgatavojis hercogam ģeogrāfijas globusu. No 1760.gada strādājis par jaundibinātās Kēnigsluteras reālskolas vadītāju. 1763.gadā uzturējies Hamburgā, tad devies uz Kopenhāgenu, kur līdz 1765.gadam izgatavojis divus globusus Dānijas karaļa Frederika V galmam un, iespējams, bijis ģeogrāfijas skolotājs. 1765.gadā caur Pēterburgu atgriezies Kurzemē. Strādājis par palīgmācītāju (1769-96) Sēlpils un Sunākstes draudzē. Bijis Sēlpils iecirkņa prāvests un konsistorijas piesēdētājs (1782-87).
Visu mūžu Stenders interesējies par jaunākajiem virzieniem un sasniegumiem literatūras un zinātnes attīstībā, bijis Latvijas 18.gadsimta kultūras dzīves vērienīgākā un autoritatīvākā personība. Viņa literārā darbība plaša un daudzpusīga, rakstījis arī latīņu un vācu valodā. Pirmā publikācija – Kēnigsbergā latviešu valodā iespiestā oda “Rāms laiks pēc pērkona briesmas” (1753; vācu autora B.H.Brokesa darba tulkojums). Laicīgā dabas aprakstā izteikta doma par Dieva spēku un gudrību. Stenders tulkojis un rakstījis reliģisku dzeju, vairākām vecām dziesmām modernizējis valodu un uzlabojis ritmu. Pirmais pārstrādājis latviešu baznīcas dziesmas protestantu racionālisma garā. Visu mūžu centies tās pārveidot iespējami saprotamākas. Reliģiski izglītojošo grāmatu vidū īpašu popularitāti guva “Svēti stāsti” (1756), “Mazā bībele” (1790, 1882). Te izmantota un paplašināta J.Hībnera Bībeles stāstu grāmata vācu skolām (1714). Stenders izvēlējies saistošākos sižetus, pievienojis pamācības dzejā un ritmizētus pantus grūtāko faktu iegaumēšanai.
G.F.Stenders iedibinājis latviešu laicīgo daiļliteratūru. Pirmajā laicīga satura grāmatā “Jaukas pasakas in stāsti” (1766) un papildinātajā izdevumā “Pasakas un stāsti” (1789) ievietotas fabulas, joku pasakas un sadzīves stāsti. Pirmajā laicīgās dzejas krājumā “Jaunas ziņģes” (1774)un papildinātajā izdevumā “Ziņģu lustes” (1-2, 1783-89) ietverti galvenokārt pārstrādāti 18.gadsimta pirmās puses ievērojamu vācu autoru (K.F.Gellerta, J.V.L.Gleima, F. fon Hāgedorna u.c.) sacerējumi, kā arī paša Stendera darbi. Popularitātes ziņā “Ziņģu lustes” pārsniedza visu citu feodālisma perioda individuālo autoru sacerējumus.
Stenders sekmējis tautas izglītošanu, veidojis progresīva tipa latviešu ābeces: “Jauna ABC un lasīšanas mācība” (1782), pirmo ilustrēto ābeci “Bildu ābice” (1787). Viņš arī sāka attīstīt latviešu zinātnisko terminoloģiju, sarakstīja pirmo populārzinātnisko grāmatu latviešu valodā – “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774, 1796). Grāmata atspoguļoja sava laika zinātnes attīstības līmeni. Atsevišķā nodaļā ievietotas odas.
Nozīmīga bija Stendera valodniecības darbība. Viņš sarakstīja “Neue vollstandigere lettische Grammatik” (“Jauna pilnīgāka latviešu gramatika”, 1761),tajā tika ietverta nodaļa par poēziju, dzejas pielikums, svarīgāko latviešu valodas vārdu vārdnīca un folkloras materiāli. “Lettisches Lexikon” (“Latviešu leksikons”, 1-2, 1789) ilgu laiku bija plašākā latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīca.
Vecā Stendera literārās skolas ietekme (K.G.Elferfelds, K.G.Girgensons, Neredzīgais Indriķis, K.Hūgenbergers, A.Līventāls u.c.) bija jūtama vēl 19.gadsimtā. Citi nozīmīgākie darbi: “Svētās gudrības grāmatiņa” (1774), “Tās kristīgas mācības grāmata, tiem latviešiem par svētu izskaidrošanu sarakstīta” (1776), “Katehisms pantos” (1781), “Sirmgalvja domas par tuvo aizkapa stāvokli” (1786) u.c.
Gothards Frīdrihs Stenders miris 1796.gada 17.maijā Sunākstē, turpat apbedīts.
1989.gadā bijušajā Lašu mācītājmuižā ierīkots Stendera muzejs, uzstādīts tēlnieka I.Folkmaņa veidots piemiņas akmens.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 308.-309.lpp.

Gothards Frīdrihs Stenders OCB novadpētniecības datu bāzē
Gothards Frīdrihs Stenders OCB elektroniskajā katalogā

Back To Top
×Close search
Search