Šķēpmetējs Jānis Lūsis dzimis 1939.gada 19.maijā Jelgavā mērnieka-kultūrtehniķa ģimenē. Pirms kara ģimene pārcēlās uz Tukuma rajona Matkules pagastu, kur atradās mātes tēva mājas, kara laikā tēvs gāja bojā. Mācījies Matkules pamatskolā un Kandavas vidusskolā. Beidzis LVFKI (1961). Sacensībās piedalījies no 1957.gada. 19.olimpisko spēļu čempions šķēpa mešanā (1968 Mehiko; 90,10 m). Bronzas medaļa 18.olimpiskajās spēlēs (1964 Tokijā; 80,57 m), sudraba medaļa 20.olimpiskajās spēlēs (1972 Minhenē; 90,46 m), 8.vieta 21.olimpiskajās spēlēs (1976 Monreālā; 80,26 m).
Vairākkārtējs Eiropas (1962, 1966, 1969, 1971) un PSRS čempions (1962-66, 1968-73, 1976), desmitkārtējs LPSR un divkārtējs pasaules rekordists (1968, 91,98 m; 1972, 93,80 m).
Pirmais latviešu vieglatlēts, kas šķēpa mešanā sasniedzis 80 m (1961) un 90 m robežu (1967). Jāņa Lūša labākais sasniegums ar vecā modeļa šķēpu – 93,80 m (1972), ar jaunā modeļa šķēpu – 57,56 m (1991). Treneris: Valentīns Mazzālītis. starptautiskās vieglatlētikas federācijas aptaujā 1987.gadā Jānis Lūsis atzīts par pasaules visu laiku labāko šķēpa metēju.
1976-86 LPSR un PSRS šķēpa metēju izlases treneris. Bijis PSRS olimpiskās izlases šķēpa metēju (1980) un Latvijas olimpiskās izlases vieglatlētu treneris (1992, 2000). 1987-90 strādājis par treneri Madagaskarā. Kopš 1997 Latvijas Nacionālās sporta skolas treneris. Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis (1992-2004). PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1965). PSRS Nopelniem bagātais treneris (1980). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķ., 1999) un PSRS Darba Sarkanā Karoga ordeni (1968). Precējies ar šķēpmetēju Elvīru Ozoliņu (1960.gada Romas olimpisko spēļu čempione). Septiņdesmitajos gados J.Lūsis iegādājies „Zušu” mājas Ogres novada Juglā, kopš 2006.gada ģimene šeit dzīvo pastāvīgi.
Latvijas Enciklopēdija. 4.sēj. Latv-Roja. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2007. 256.lpp.;
Prancāns, Uldis. Suntažnieks Jānis Lūsis: „Visa mana dzīve ir sports”. Ogres Vēstis, 2008, 11.marts, 5.lpp.