Dzejnieks, tulkotājs Jāzeps Osmanis dzimis 1932.gada 11.jūlijā Skrudalienas pagasta Mikitiškos rentnieka ģimenē, māsa Regīna. Beidzis Lielvārdes vidusskolu (1951) un LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1956). 1955.gadā sācis strādāt LVI (izdevniecība „Liesma”). Bijis izdevniecības Jaunatnes un bērnu literatūras redakcijas vadītājs (1962-67), Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas galvenais redaktors (1967-72), izdevniecības „Liesma” galvenā redaktora vietnieks (1973-89). Kopš 1990.gada izdevniecības „Sprīdītis” direktors. Rakstnieku Savienības biedrs kopš 1957.gada. Polijas Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1970), LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1982). 1996.gadā izveidojis bērnu un jaunatnes literatūras apgādu „Annele”.
Pirmā publikācija – dzejolis „Vēlēšanas” žurnālā „Bērnība” (1947, Nr.2). Izdotas dzejoļu grāmatas: „Soļi” (1966), „Piesnidzis zars” (1972), „Vilkuvāle jeb vaļasprieks” (1974), „Labu garu!” (1981), „Sarkanas rozes garos kātos” (1982), „Čuksti un vējš” (1985), „Dots pret dotu” (1988), „Vīpsnās” (ironiskas miniatūras), „Saulainā mārtiņroze” (intīmā lirika), „Vienīgi jums” (veltījuma dzejoļi) (visas 1997). Pēdējie autora darbi: dzejoļu krājums „Vienmēr ceļā”, grāmata „Zivju vējš”, kurā aprakstīti spraigākie bērnības gadi (pārsvarā Ķegumā), atmiņu stāsti „Kā putns debesīs” par skolas gaitām Lielvārdes vidusskolā, kā arī trešais atmiņu vēstījums „Mūža valsis” par studiju gadiem Rīgā.
Nozīmīgs ir Jāzepa Osmaņa devums bērnu literatūrā. Sarakstījis desmit dzejoļu grāmatas bērniem: „Nerātnie pirkstiņi” (1956), „Šurumburums” (1968), „Krikumkrakumi” (1977), „Roku rokā” (1982), „Teiksmainās zivis”, „Raibais taurenis” (abas 1999), „Bizbizmārīte” (2001) u.c.
Sastādījis četras bērnu prozas un dzejas antoloģijas: „Saules gadi” (1965), „Saules gadu stāsti” (1966), „Saules gadu spēles” (1971), „Saullēkti” (1977). Sarakstījis latviešu bērnu literatūras vēsturi „Saules akmens” (1977). Sastādījis bērnu sadzīves folkloras krājumu „Lielais sklandrausis” (1995).
Autors divām estrādes komēdijām – „Annele” (teātrī 1963, grām.1967) un „Sālsmaize Kartupeļu ielā” (teātrī 1968). Aktīvs tulkotājs, galvenokārt no poļu, arī krievu valodas. Tulkojis vairāk nekā 20 prozas grāmatas, ap 20 poļu autoru lugas (antoloģija „Atmiņu vakars”, 1987). Atdzejojis R.Bernsa, M.Ļermontova, A.Puškina, A.Tvardovska u.c. autoru dzejoļus, arī A.Mickeviča poēmu „Pans Tadeušs” (1964, tulkojums prēmēts Varšavā 1965.gadā). Par poļu literatūras tulkošanu saņēmis Eiropas RS prēmiju (1982). Sastādījis A.Puškina Kopotus rakstus 5 sējumos (1967-70). 2007.gadā par mūža veikumu grāmatniecībā saņēmis Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas goda balvu “Zelta ābele”. 2009.gadā Jāzeps Osmanis tiek apbalvots ar LVAF “Lāčplēsis” Goda zīmi par izcilu ieguldījumu Ķeguma novada kultūras attīstībā. 2011.gadā viņam piešķirta M. Stārastes medaļa par ieguldījumu latviešu bērnu literatūrā un Daugavas savienības balva par Daugavas ielejas raksturīgo kultūras vērtību saglabāšanu un popularizēšanu. No 1942. līdz 1951.gadam dzīvojis Ķegumā, lielāko darba mūža daļu – Rīgā, bet kopš 2005.gada – atkal Ķegumā. J.Osmanim piešķirts tituls „Ķeguma lepnums 2008”. Aizrāvies ar gleznošanu, vairākās Latvijas vietās bijušas 12 viņa darbu izstādes. Meitas – Aija un Uva. Jāzeps Osmanis miris 2014.gada 25.septembrī.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 234.-235.lpp.;
http://www.makslinieki.lv/profile/239/;
Prancāns, Uldis. „Ar Daugavā pasmeltu saules staru…”. Ogres Vēstis, 2009, 24.janv., 4.lpp.
Jāzeps Osmanis OCB novadpētniecības datu bāzē
Jāzeps Osmanis OCB elektroniskajā katalogā