Rakstnieks un aktieris Ludvigs Šanteklērs (īstajā vārdā Mārtiņš Gailis) dzimis 1889.gada 11.augustā kalpa ģimenē Lielvārdē. Mācījies Rembates pagastskolā un J.Dubura dramatiskajos kursos Rīgā. Bijis aktieris Jaunajā Rīgas teātrī (1909-15), pēc tam dažādās, arī latviešu strēlnieku trupās. Lomas: Petermanis (F.Šillera “Vilhelms Tells”, 1909), Jotamo (M.Lengjela “Taifūns”, 1910), Bens (F.Hebela “Judīte”, 1911), Gusts (R.Blaumaņa “Pazudušais dēls”, 1912). Darbojies Vērmanes dārza teātra trupā, teātrī “Komēdija”, Mūzikas un dziedāšanas biedrības “Marss” teātrī, Liepājas latviešu, kā arī Rīgas latviešu teātrī. 4.Vidzemes strēlnieku pulka teātra vadītājs, Nacionālā teātra aktieris (1919-34). Nozīmīgākās lomas: Mikus tēvs (R.Blaumaņa “Pazudušais dēls”), Gads (J.Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi”, abas 1920), Mežsargs, Liperts (A.Upīša “Laimes lācis”. 1923, “Vesela miesa”, 1927), Brigella (K.Goldoni “Melis”, 1926), Āpsis un Visvecākais suns (J.Raiņa “Suns un kaķe”, 1928). Miltiņš (A.Brigaderes “Ceļa jūtīs”, 1929). Šmits (F.Arnolda, E.Baha “Pie sloku ezera”, 1930), Ebišs (G.Hauptmaņa “Pirms saules rieta”), Beļeņicins (I.Turgeņeva “Muižnieku ligzda”, abas 1932), Erriķis (L.Holberga “Žūpu Bērtulis”), Erpus (Aspazijas “Velna nauda”, abas 1933). No 1934.gada pensijā (slimoja ar tuberkulozi). Bijis precējies, sieva Zelma (dzimusi Kraukle).
No 1912.gada publicējis humoristisku dzeju un prozu dažādos periodiskos izdevumos un kalendāros. Rakstīja galvenokārt par dienas aktualitātēm, dažkārt skarot arī sociālus jautājumus (piemēram, aktieru un teātru materiālā nodrošinātība). 1922.gadā līdzdarbojies satīriskā mākslas žurnāla „Ho-Ho” veidošanā. Šanteklēra darbu mākslinieciskā izveide nevienmērīga – mērķtiecīgs humors (retāk satīra), asprātība, veiksmīgas žanra glezniņas mijas ar maznozīmīgiem ikdienas notikumu aprakstiem, izplūdušu pačalošanu. Publicējis rakstus un skices par kolēģiem – aktieriem un skatuves darbiniekiem. Sacerējis dziesmu tekstus lugām. Bijis arī talantīgs gleznotājs, zīmējis asprātīgus saržus.
Ludvigs Šanteklērs miris 1941.gada 8.decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 319.lpp.;
Teātris un kino biogrāfijās. Rīga : Preses nams, 1999.
Foto: Portrets. Ludvigs Šanteklērs, profilā, ar pīpi un sērkociņiem rokās. [1930. gadu sākums]. Foto: “Klio”, Rīga.