Marga Tetere-Valdmane

Marga Tetere-ValdmaneRežisore Marga Tetere (īst. v. Marga Valdmane) dzimusi 1912.gada 28.martā Ogrē.
Dailes teātra trupā kā aktrise Marga Tetere sākusi darboties 1938.gadā pēc mācībām Latviešu aktieru arodbiedrības teātra skolā. Sākot ar 1945.gadu pievērsusies režijai. Režijas darbu M. Tetere mācījās, asistējot darba procesā Ed. Smiļģim un F. Ertnerei. Pirmais patstāvīgais iestudējums – pašas dramatizējums pēc R.Blaumaņa stāsta “Brīnumzālīte”, tālāk sekoja Raiņa “Pūt vējiņi”, N.Vētras “Velna mācītājs”, B.Šova “Pigmalions”, Tokajeva “Līgavaiņi”, E.Zālītes “Atgūtā dzimtene”. Marga Tetere Dailes teātrī iestudējusi 14 lugas un bijusi Ed. Smiļģa asistente visos viņa iestudējumos.
Kopš 1951.gada veidojusi plašus masu uzvedumus, kas izrādīti Maskavā, piem., „Nīcas kāzas” (Latv. lit. un mākslas dekādē 1955), „Saulgrieži” (Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā 1957).
Iestudējusi atsevišķas izrādes Operetes teātrī: I.Kalniņa „No saldenās pudeles” (1975), R.Paula „Pāri, kas dabonas” (1977), J.Kaijaka „Panāksnieku dziesma” (1985), I.Kalniņa un M. Teteres bigbīta novelete “Quo vadis, mana ģitāra”, A.Čaka, Z. Liepiņa “Iedomu spoguļi”, J. Norviļa dziesmu spēle “Ezermaļu krokodils”.
Maskavas dailes teātrī režisore apguvusi Staņislavska sistēmu, skatījusies, kā strādā pasaulē slaveni režisori.
1959.gadā iestudēja J. Graubiņa vokāli – dramatisko poēmu “Atraitnes dēls” ar orķestri, 2 koriem, ansambļu grupām, solistiem un aktieriem. No 1962.gada strādājusi E. Melngaiļa TMN kā režisore – konsultante
Iestudējusi izrādes arī Liepājas teātrī (R.Blaumaņa “Ļaunais gars”).
M. Teteres dramatizēto „Brīnumzālīti” 1971.gadā iestudējusi Pertas latviešu dramatiskā kopa Austrālijā.
Savā dzimtajā pilsētā Ogrē no 1962.–1967.gadam iestudējusi daudz izrāžu.
No 60. gadiem režisore kļuva piederīga Ikšķilei. Daudzas izrādes, koncertizrādes, teatralizēti uzvedumi, dzejas izrādes, “Saulgriežu” lielie inscenējumi ir priecējuši skatītājus. Tie bija 25 gadi ar 26 iestudējumiem.
Leģenda par 20.gadsimta izcilās latviešu režisores Margas Teteres mūža darbu atgādina par nacionālās kopības apziņu, mīlestību uz savas tautas kultūru. Liela radoša personība – sava laika smago okupācijas gadu notikumu un cilvēku vērotāja. Marga Tetere savas dzīves laikā netika novērtēta. Viņa cīnījās par cilvēcīgo, latvisko, jutās neatkarīga un brīva. Pret režisori vērsās totalitārās varas represijas ar mērķi ierobežot viņas gara spēku. Diez vai Marga Tetere būtu spējusi dzīvot bez ticības mūsu tautas izdzīvošanai nākotnē.
Marga Tetere-Valdmane mirusi 1991. gada 10.oktobrī, apbedīta Ikšķiles kapos.

Latvijas Padomju enciklopēdija. 9.sēj. Singo-Trien. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987. 619.lpp. ;
http://www.fakti.lv/?url=echoart&ArticleId=8676
Foto: www.fakti.lv

Marga Tetere-Valdmane OCB novadpētniecības datu bāzē