Rakstniece Regīna Ezera (dz.Šamreto, prec.Lasenberga, vēlāk Kindzule) dzimusi 1930.gada 20.decembrī Rīgā galdnieka ģimenē. 1944.gadā kopā ar vecākiem nonākusi Vācijā, 1954. – atgriezusies Rīgā. Beigusi N.Draudziņas 7.vidusskolu un LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu (1955). Strādājusi laikrakstā “Pionieris” (1954-57). Daiļrades sākumā rakstījusi aprakstus un kritiskas apceres, daļa no tiem parakstīta ar R.Lasenbergas vārdu. Rakstnieku Savienības biedre (1961). LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1974). LPSR Tautas rakstniece (1981). Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Pirmā publikācija – stāsts “Pat īkšķis nelīdzēja” žurnālā “Bērnība” (1955, 1.nr.). Stāstu krājums “Un ceļš vēl kūp” (1961), romāni “Zem pavasara debesīm” (almanahā “Jauno vārds”) (1961) un “Viņas bija trīs” (1963) veidoti sociālās prozas tradīcijā. Pastiprinoties vēstījuma psiholoģizācijai, Regīna Ezera kļuvusi par vienu no spilgtākajām psiholoģiskās prozas pārstāvēm latviešu literatūrā. Romānā “Dzilnas sila balāde” (1968) kara laika notikumi projicēti jaunas sievietes traģiskajos pārdzīvojumos. Garajā stāstā “Nakts bez mēnesnīcas” (1971) varoņu savdabīga pašpārvērtēšana, savdabīgi reducēta dialoga forma. Romāns “Aka” (1972) ekranizēts 1976.gadā ar nosaukumu “Ezera sonāte” (Režisori Gunārs Cilinskis un Varis Brasla). 1974.gadā sarakstīts garstāsts “Vasara bija tikai vienu dienu”, 1977.gadā – romāns-fantasmagorija “Zemdegas”, kurā tēlotas smalkas dvēseles vibrācijas, atklājot traģēdiju apslēptos cēloņus. Autores paštēls, parādījies garajā stāstā “Nakts bez mēnesnīcas”, sākot ar romānu “Zemdegas”, kļuvis par raksturīgu personu R.Ezeras prozā. 1982.gadā iecerēta tetraloģija “Pati ar savu vēju”, taču sarakstīti tikai divi tās romāni: 1.romāns “Varmācība”, 1984.gadā – otrais romāns “Nodevība”. Žanriski un stilistiski atšķirīgi veidoti stāstu un noveļu krājumi “Daugavas stāsti” (1965), “Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek” (1968), “Pavasara pērkons” (1973), “Cilvēkam vajag suni” (1975), “Baraviku laika dullums” (1978), “Slazds” (1979), “Princeses fenomens” (1985), “Pie klusiem ūdeņiem” (1987), “Pūķa ola” (1995, pēc šīs grāmatas uzņemta tāda paša nosaukuma TV filma (1996, režisors T.Margevičs), kurai Regīna Ezera ir scenārija autore un aktrise), “Stāsti un noveles” (2000). Viņas stāstu mākslinieciskajā pasaulē, sākotnēji tradicionāli reālistiskā, daiļrades attīstības gaitā lielu nozīmi ieguvuši sapņi, vīzijas, nojautas, versijas, fantastiskā un reālā sapludinājums. Ezeras humors ir labsirdīgs, nereti smeldzīgs, daudzkārt viņa izmantojusi paņēmienu vienu notikumu aplūkot no dažādiem viedokļiem, ievērojot katras personas pasaules uztveri un īpatnības. Sarakstījusi miniatūru krājumu “Zvaigžņu lietus” (1994), dienasgrāmatu “Visticamāk, ka ne… Stundu kalendārs” (1993), “Mazliet patiesības, nedaudz melu…”, “Varbūt tā nebūs vairs nekad” (abi 1997), prozas krājumu “Odas skumjām” (2003). Iznākuši divi krājumi sērijā “Rakstnieki par literatūru”: “Dzīvot uz savas zemes” (1984), “Virtuvē bez pavārgrāmatas” (1989). Par prozas darbiem ”Nakts bez mēnesnīcas”, “Aka” u.c. Regīna Ezera apbalvota ar LPSR Valsts prēmiju (1972). Izdoti Raksti (1-3, 2000-2001).
Par Regīnu Ezeru uzņemta dokumentālā filma “Sieviete starp diviem romāniem” (režisors T.Margēvičs un I.Seleckis). Kopš 1978.gada rakstniece lielākoties dzīvojusi viena, vietā, kurā ir daudz līdzības ar viņas prozā aprakstīto vidi, Ķegumā Briežu mājās. Regīnai Ezerai ir trīs meitas – Inese (1951-1974), Ilze (1955) un Aija (1957). Jaunākā meita Aija Vālodze arī ir darbojusies literatūrā un publicējusi vairākas prozas grāmatas. Regīna Ezera mirusi 2002.gada 11.jūnijā, apglabāta Tomes kapos. “Briežos” ierīkota rakstnieces memoriālā māja. Nākamajā gadā pēc Regīnas Ezeras nāves iznāca viņas pati atklātākā un arī pati noslēpumainākā grāmata “… pār aizaugušiem laukiem skrien mans sapnis” – par viņas romantisko, taču neatbildēto mīlestību uz dramaturgu Gunāru Priedi. 2007.gadā iznākusi Noras Ikstenas grāmata par Regīnu Ezeru “Esamība ar Regīnu”. Balstoties uz šo grāmatu, Dailes teātrī 2010.gadā tapusi Lilitas Ozoliņas monoizrāde “Regīna” (režisore Laura Groza).
Vite, A. Ezera Regīna. No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 101.lpp. ;
Berelis, Guntis. Regīna Ezera (1930-2002). Rakstniece. No: 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga : Latvijas Universitāte, 2008, 142.-147.lpp. ;
Krekle, Maija. Es neziedēšu vairs nekad. Mājas Viesis, 2010, 3.dec., 30.-33.lpp. ;
Velde, Solvita. Vai Regīna Ezera bija karaliene?. Una, Nr.4, 2010, apr., 91.92.lpp. ;
Foto: https://www.acadlib.lu.lv/pvp/images/vid/Ezera_Regina-RTMM_333846-Ezera_Regina.jpg
Regīna Ezera OCB novadpētniecības datu bāzē
Regīna Ezera OCB elektroniskajā katalogā