Gleznotāja Aija Zariņa (dz.Žukovska) dzimusi 1954.gada 12.janvārī Jēkabpils rajona Saukas ciema „Skujiņos” strādnieka un skolotājas ģimenē. Dzīvojusi Meņģelē, 1972.gadā beigusi Kokneses vidusskolu. 1982.gadā beigusi LVMA Glezniecības nodaļu. Diplomdarbs „Raža” (vad. E.Iltners).
Izstādēs piedalās kopš 1980.gada. Personālizstādes Salaspilī, Jelgavā, Rīgā, Ņujorkā, Helsinkos, Parīzē, Hamburgā, Roviņā, Berlīnē, Šcecinā u.c.
Mākslinieku Savienības biedre kopš 1982.gada. Pedagoģe Rīgas LMV (1983-84), LU Pedagoģijas fak. (1986-87). VMM sabiedrisko attiecību speciāliste (2000-02), izstāžu kuratore („Antins”, 2001).
Aija Zariņa ir spilgta personība Latvijas mākslā, aktīvi iestājusies par ideālismu un personības brīvību, vērsusies pret konformismu. Mākslinieces pamattēma – cilvēka esamība, tās fundamentālie konflikti un nepārtrauktā garīgā izvēle.
80-o gadu sākumā pievērsusies ainavas, klusās dabas, portreta risinājumiem, kuros jūtama 20.gs. klasiskā modernisma estētikas ietekme. Kopš 1987.gada veidojusi telpiskus objektus, instalācijas pilsētvidē un telpās, galvenokārt no dēļiem. 90-jos gados izmantojusi negruntētu audumu bez apakšrāmja, stiklu, caurspīdīgu plastiku, koku stumbrus. Parādās interese par fotogrāfiju kā mākslu dokumentējošu un interpretējošu mediju (nozīmīga sadarbība ar fotogrāfiem M.Bogustovu, J.Deinatu). Darbu nosacītais figurālisms reducējas līdz lakoniskai zīmei, kas simbolizē garīgas harmonijas meklējumus.
Veidojusi scenogrāfiju un kostīmus Māras Ķimeles iestudējumiem.
Bijusi precējusies ar mākslas zinātnieku Ivaru Runkovski. Dēls Arnis Zariņš – datormākslinieks. Par Aiju Zariņu uzņemta dokumentālā filma „Eiropas nolaupīšana” (režisors A.Saulītis, 1998).
Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4. [sēj.]. V-Ž. Papildinājumi A-U. Rīga : A/S „Preses nams”,2003. 103.-104.lpp.;
Foto: www.delfi.lv