Rakstniece Felicita (īstajā vārdā Leontīne Mežsēta, dzimusi Kraukle) dzimusi 1896.gada 5.martā Krapes pagasta Liplantos tirgotāja ģimenē. Rakstnieka, tulkotāja, izdevēja Augusta Mežsēta pirmā sieva.
Mācījusies Jumpravas pagasta skolā, N.Draudziņas ģimnāzijā (1907-08), P.Dzeņa ģimnāzijā Rīgā. 1.Pasaules kara laikā dzīvojusi Maskavā, ieguvusi medicīnisko izglītību, strādājusi kara hospitālī par medicīnas māsu (1914-1917). 1917.gadā atgriezusies Latvijā. No 1917. Līdz 1919.gadam dzīvojusi Odzienas „Mežsētās”, tad strādājusi Rīgā par bibliotēkas „Vaiņags” vadītāju (1922-25), medicīnas māsu (1925-50). Kopā ar vīru Augustu Mežsētu (šķīrusies 1924.gadā) izveido un vada apgādu „Vaiņags”, nereti uzstājusies rakstnieku vakaros.
Kara gados Maskavas latviešu laikrakstā „Dzimtenes Atbalss” ievietoti pirmie Felicitas dzejoļi. Pamudinājums rakstīt nāk arī no Kārļa Štrāla, kas pēc ievainojuma Karpatu kalnos ārstējas Maskavā. Pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis „Vakars atbrauc zilās laivās…” žurnālā „Sieviete” (1924 (3.nr.)). Sarakstījusi dzejoļu krājumus „Zvaigžņoti ceļi” (1926), „Zaļā lapa” (1938). Periodikā publicēti stāsti, esejas, apcerējumi. Pēc 2.Pasaules kara pievērsusies bērnu literatūrai – dzejoļu krājums „Ziedu pļava mežmalā” (1963), stāsts „Mārcītis” (1969), luga „Un dzīve iesākās no jauna” (manuskriptā). Leontīne Mežsēta mirusi 1979.gada 27.martā, apbedīta Rīgā Meža kapos.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 103.lpp.;
Latviešu dzejas antoloģija. Rīga : Liesma, 1976.
Foto: Latviešu dzejas antoloģija. Rīga : Liesma, 1976.
Felicita OCB novadpētniecības datu bāzē
Felicitas darbi OCB elektroniskajā katalogā