skip to Main Content
65071947 info@ocb.lv Zvaigžņu iela 4, Ogre, LV-5001

janis-kugaScenogrāfs, latviešu skatuves glezniecības pamatlicējs Jānis Kuga dzimis 1878.gada 12.decembrī Ikšķiles pagasta “Puriņos” plostnieka ģimenē. Mācījies Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā (1897-98), pie gleznotāja B.Borherta (1898-99). 1905.gadā beidzis Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolas teātra dekoratoru klasi Pēterburgā. Kā šīs skolas stipendiāts papildinājies Francijā, Spānijā, Anglijā, Itālijā (1906-08). Pēc atgriešanās Latvijā bijis zīmēšanas skolotājs Jēkabpilī (1908-09), Dubultos (1909-10), Rīgā (1910-12). Strādājis Jaunajā Rīgas teātrī; gleznojis dekorācijas Aspazijas lugai “Vaidelote” (1909), J.Raiņa “Uguns un nakts” (1911), “Indulis un Ārija” (1912), kā arī R.Blaumaņa , A.Upīša, B.Šova, F.Hebela u.c. autoru lugām. 1012.-1914. atkārtoti papildinājies ārzemēs. 1.Pasaules kara laikā bijis Pēterpils Latviešu teātra dekorators. 20.-30. gados aktīvi darbojies Nacionālajā operā un Nacionālajā teātrī, kur radījis daudzus nozīmīgus skatuves ietērpus klasiskās opermūzikas darbiem (R.Štrausa “Salome”, 1923; M.Musorgska “Boriss Godunovs” 1924; R.Vāgnera “Nirnbergas meistardziedoņi”, 1925; N.Rimska-Korsakova “Pasaka par caru Saltanu”, 1925, un “Teiksma par neredzamo pilsētu Kitežu”, 1926; Š.Guno “Fausts”, 1929), latviešu teātra klasikas iestudējumiem (R.Blaumaņa “Ļaunais gars”, 1935; “Skroderdienas Silmačos”, 1935; J.Raiņa “Pūt, vējiņi!”, 1936). Gleznojis dekorācijas provinces teātriem Talsos, Jelgavā, Raunā. Strādājis LMA par Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcas vadītāju (1921-44), rektoru (1934-40, 1941-44); profesoru (1928).
Izstādēs piedalījies no 1910.gada. Darbojies Pēterburgas mākslas iestādēs studējošo latviešu pulciņā “Rūķis” (1900-05), Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā (1911-40), mākslinieku biedrībā “Sadarbs” (1928-38), bijis KF padomes loceklis (1934-40), Rakstu un mākslas kameras Tēlotājas mākslas sekcijas priekšsēdētājs (1938-40). Jānis Kuga ir vērienīga stila inscenējumu dekorators, kas darinājis monumentālus, gleznieciski krāšņus, nacionāli savdabīgus skatuves ietērpus, atstājot lielu ietekmi uz latviešu scenogrāfijas tālāko attīstību. Parādījis dziļas zināšanas par iestudējumu laikmetisko kultūru, arhitektūru. Sevišķu uzmanību pievērsis koka celtņu konstrukcijām, tādēļ rūpīgi pētījis latviešu seno dzīvojamo ēku, riju, klēšu arhitektūras elementus. Pirmais, kas latviešu scenogrāfijā pievērsies augstvērtīgu kostīmu metu radīšanai. Darinājis altārgleznu Ikšķiles baznīcai, griestu gleznojumus Rīgas pilij. Gleznojis ainavas (gk. Daugavas skati), portretus (“Augusts Dombrovskis”, “Antons Austriņš”), klusās dabas. Saņēmis Latvijas KF prēmijas (1924, 1925), “Grand Prix” Parīzē (1939). 1921.gadā pēc paša izstrādāta projekta Ikšķilē uzcēlis māju Daugavas senlejas kraujā (tagad – Jāņa Kugas iela 11), kur arī ar ģimeni (dzīvesbiedre Emma, dēls Jānis, meitas – Ieva un Ilze) dzīvojis. Kad Ikšķile sāka augt un attīstīties, 1929. gada oktobrī ikšķilieši nodibināja Labierīcības biedrību, kuras pirmais un vienīgais priekšsēdētājs bija Jānis Kuga. Biedrības mērķis bija izveidot Ikšķili par modernu un labiekārtotu ciemu. Lai rastu līdzekļus, popularizētu Daugavas skaistumu, vēsturiskās vietas un dabas pieminekļus, biedrība nolēma ar 1931. gada 5. jūliju rīkot katru gadu Ikšķilē Daugavas svētkus. Katru vasaru jūlija pirmajā svētdienā pie Daugavas, Ozoliņu parkā uz nelielas estrādes uzstājās Latvijā pazīstami rakstnieki, dzejnieki, operas solisti, aktieri, pašmāju un viesu kori. Pēc koncerta notika dejas un atrakcijas. Daudz kas tika paveikts – ierīkots sporta laukums, noīrēts zemes gabals no Rīgas pilsētas, kur nākotnē ierīkot parku, peldētavai pie Ozoliņa parka izveidots cementēts ceļš ar soliņiem, trepēm un noeju uz Daugavu, tika paredzēta skatuves paaugstinājuma būvēšana.
1944.gadā Jānis Kuga emigrējis uz Vāciju. Eslingenes nometnē vadījis latviešu mākslas skolu, gleznojis dekorācijas latviešu teātrim, it īpaši labi attēlojis latviskas lauku ainavas. Piedalījies trimdas latviešu mākslinieku izstādēs. 1950.gadā izceļojis uz ASV. Līdztekus skatuves metiem gleznojis ainavas, portretus, altārgleznas. 1954.gadā par skatuves metu sēriju saņēmis ALA KF goda balvu, 1960 – Trimdas Tautas balvu. 1969.gadā pārcēlies uz Kanādu. Miris 1969.gada 24.novembrī Toronto, apbedīts Toronto kapsētā latviešu nodalījumā. 2003.gadā Ogres Vēstures un mākslas muzejs dāvinājumā no Bostonas “Daugavas vanagiem” saņēma 14 trimdā ASV un Kanādā tapušas J.Kugas gleznas. Kuga tos “Daugavas vanagu” apvienībai atstājis ar vēlējumu – Latvijai kļūstot neatkarīgai, tām jāatgriežas dzimtenē. Tas ir papildinājums diviem mākslinieka darbiem, kas jau glabājās muzejā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 2.[sēj.]. Kal-Rum. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1996. 55.lpp. ;
Teātris un kino biogrāfijās 2.[sēj.].  Rīga : Pils,2002. 168.lpp. ;
Brance, Laura. Mākslinieka Jāņa Kugas meita viesojas Ogrē. Ogres Vēstis, 2003, 21.aug., 1.-2.lpp. ;
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=4e4a3414-45fb-4391-ac14-1ad1453c9dfb

Jānis Kuga OCB novadpētniecības datu bāzē
Jānis Kuga OCB elektroniskajā katalogā

Back To Top
×Close search
Search