skip to Main Content
65071947 info@ocb.lv Zvaigžņu iela 4, Ogre, LV-5001

karlis-kazocinsKomponists, diriģents, pedagogs un mūzikas kritiķis Kārlis Arturs Kažociņš dzimis 1886.gada 15.maijā Rīgas apriņķa Plāteres pagasta Lielūžos (tagad Ogres novada Taurupes pag.) kā vecākais no trim (Kārlis, Jānis un Eduards) saimnieka dēliem. Vectēvs pats gatavoja vijoles un spēlēja, tēvs muzikālās zināšanas bija ieguvis pašmācības ceļā un apmācīja arī dēlus. 1895.gadā Kārlis Kažociņš uzsāka skolas gaitas Plāteres pagasta skolā, kurā strādāja skolotājs, vēlāk pazīstamais “Jaunāko Ziņu” izdevējs Antons Benjamiņš. Pēc Plāteres skolas beigšanas 1901.gada rudenī K.Kažociņš iestājās Rīgas pilsētas reālskolā, 1906.gadā uzsāka ķīmijas studijas Rīgas Politehniskajā institūtā. Šajā laikā viņš aktīvi apmeklēja koncertus, sekoja līdzi Rīgas mūzikas dzīvei. Paralēli studijām viņš sāka mācīties Rīgas Gižicka mūzikas skolā. Mūzikas teoriju apguva pie Nikolaja Alunāna, dziedāšanu – pie Jevgeņjeva  Darska. 1908.gadā Kārlis Kažociņš kļuva par Jaunā Rīgas teātra kora vadītāja Pāvila Gruznas palīgu, 1910.gadā – par šī kora vadītāju. Vasaras pavadīja tēva mājās Plāterē, tur dibinājis un vadījis kori. “Jaunākās Dienas Lapas” un “Dzimtenes Vēstneša” izdevumos K.Kažociņš rakstīja recenzijas par koncertiem. 1914.gada 16.septembrī Rīgā Mārtiņa draudzē salaulājās ar skatuves mākslinieci Emmu Olgu Frederiku Grantovsku (dz.Rīgā 1890.gada 14.maijā) un veltīja viņai dziesmu “Nāk nakts”. Četras dienas pēc kāzām tika iesaukts militārajā dienestā, 1915.gada maijā viņu aizkomandēja uz Viļņas kara skolu, vēlāk uz 185.kājnieku pulku kā virsnieku Cara armijas dienestā Ņižnij-Novgorodā Krievijā. No 1916. līdz 1917.gadam radās vairākas kora dziesmas ar tekstiem krievu valodā – “Jaunībai”, “Vakars”, “Saules riets”, “Sirmais pakalns” u.c., kuru tekstus vēlāk pats latviskoja. Ņižnij-Novgorodā 1917.gada 8.jūnijā pasaulē nāca viņa un Emmijas dēls Indulis Kažociņš, taču K.Kažociņš tika aizsūtīts uz fronti, vēlāk komandēts uz 4.Vidzemes strēlnieku pulku. Kādu laiku dzīvoja Alūksnē, vēlāk pārcēlās uz Lāzberģes pagastu. Šajā laikā viņš smagi saslima. 1918.gada rudenī sarakstīja savu populārāko dziesmu ar E.Veidenbauma tekstu “Kā gulbji”. Strādāja Plāteres skolā par vecāko skolotāju, tomēr veselība neuzlabojās un 1920.gada 18.aprīlī Kārlis Kažociņš mirst.
Sarakstījis dažus desmitus kora dziesmu, solodziesmu un klavierminiatūru. Latviešu mūzikas vēsturē viņa vārds ir nozīmīgs, pateicoties kora dziesmai “Kā gulbji”, kas vairākkārt iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu svētku repertuārā (1931., 1933., 1973., 2001.gadā).
Kārļa Kažociņa vārdā nosaukta Madlienas mūzikas un mākslas skola.

Kārlis Arturs Kažociņš : 15.05.1886.-18.04.1920. No: Komponista Kārļa Kažociņa daiļrades mantojums. Ogre : Digitālā Pele, [2015], 4.-9.lpp.
Foto:
http://data.lnb.lv/retumiprojekts/apraksts_tipi.php?lauki=&nodarbosanas=Fotogr%C4%81fija&lapa=47

Kārlis Kažociņš OCB novadpētniecības datu bāzē
Kārlis Kažociņš  OCB elektroniskajā katalogā

Back To Top
×Close search
Search