Rakstnieks, gleznotājs Jānis Sarma (īstajā vārdā Jānis Kalniņš) dzimis 1884.gada 21.februārī Bauskas apriņķa Vecsaules pagasta Ruģeļos saimnieka ģimenē. Beidzis mākslas skolas Rīgā, Maskavā. 1908.gadā salaulājies ar toreizējās Rembates muižas kalēja Dīzenbaha meitu Ievu. Tajā pašā gadā no Rembates muižas Kalniņi iznomāja zemi un uzcēla māju, kurā 1910.gadā iekārtoja skolu. Ieva Matilde Kalniņa Lielvārdes pirmsskolā nostrādāja ap 40 gadu līdz emigrācijai 1944.gadā.
Penzā, kur kopā ar ģimeni atradies bēgļu gaitās J.Kalniņš beidzis mākslas skolas tēlniecības nodaļu. 1918. gadā Kalniņu ģimene atgriezās Lielvārdē, atjaunoja karā nopostīto māju, un pēc juku laikiem 1919. gadā Jānis Kalniņš devās uz Bausku, kur 10 gadus strādāja par zīmēšanas un latviešu valodas un literatūras skolotāju Bauskas ģimnāzijā. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu (1928). No 1928.gada strādā Daugavpilī, bijis biedrības „Zaļā vārna ” biedrs.
Emigrējis uz Vāciju, 1945-49 strādāja Ebenveileras latviešu ģimnāzijā. 1949.gadā izceļojis uz Austrāliju. Bijis enerģisks Austrālijas latviešu sabiedrības un literārās dzīves rosinātājs. LaRA (Latviešu rakstnieku apvienības) biedrs.
Latvijā rakstījis kultūrvēsturiskus stāstus galvenokārt par atmodas laikmeta darbiniekiem (lielākoties publicēti laikrakstā „Latvijas Sargs” 1938-1940). Sarakstījis romānu par Ausekļa dzīvi „Negantnieks” (1956, pārstrādāts izdevums ar nosaukumu „Kā Daugava vaida”, 1967).
Vērojumi Bauskā un Daugavpilī atspoguļoti romānā „Rūsa” (1954) un mīļā pilsēta (1959). Romānā „Sālemas ķēniņš” izmantota Vecās Derības viela. Austrālijas latviešu sabiedrības tēlojumam pievērsies romānā „Rotaļa bez noteikumiem” (1968).
Daudz kultūrvēsturiski vērtīga materiāla J.Sarmas sarakstē ar E.Ķikuri, kas publicēts grāmatā „Ķikures un Sarmas vēstules” (1980).
Citi Jāņa Sarmas darbi: Romāns „Kalnakūļu Vikta”, stāstu un noveļu krājums „Dandara lieta” (abi 1960), „Atskatoties jāpasmaida”, „Tāda ir dzīve” (abi 1963), „Upuris”, „trejdeviņi meži” (abi 1964), „Mīlestības māksla” (1965), trioletu krājums „Saulgrieze” (1954), pasaka dzejā „Slinkais puisis” (1955), dzejoļu krājums „Nenorimšana” (1964), lugas „Ķeizara ticība” (1965) un „Veido nubes” (1966), atdzejojumu grāmata „Svešos dārzos” (1969). Raksti 5 sējumos (1964-68, ASV, nepabeigti). Jānis Sarma publicējis ap 8000 literāru tekstu par latviešu dižvīriem Kr.Valdemāru, J.Cimzi, A.Kronvaldu, A.Pumpuru un daudziem citiem.
Liela nozīme ir viņam kā Austrālijas latviešu jauno rakstnieku audzinātājam.
Mūža nogalē Jānim Kalniņam zuda acu gaisma, un dzīve noslēdzās pansionātā, tuvojoties simtajai dzimšanas dienai. Dēli – literatūrkritiķis, dzejnieks Vitauts Kalve (īstajā vārdā Vitolds Ēriks Kalniņš (1913-1989)) un mākslinieks Sigurds Kalniņš (1918-1956).
Jānis Sarma miris 1983.gada 24.maijā Austrālijā, Melburnā. Pārapbedīts Lielvārdes luterāņu kapos 1995.gada 5.maijā.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 286.lpp.;
Lielvārdes Ziņas, Speciālizlaidums, 1995, maijs, 2.lpp.;
Foto no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja fonda – Jānis Sarma [1950-o gadu beigas], Austrālija; fotogrāfs: nezināms.
Jānis Sarma OCB novadpētniecības datu bāzē
Jāņa Sarmas darbi OCB elektroniskajā katalogā