Ceturtdien, 23.martā plkst. 10:00 Ogres Centrālajā bibliotēkā norisināsies tikšanās ar Pilsoņu Kongresa delegātiem un darbiniekiem – tiks sniegts vēsturisks atskats uz Pilsoņu Kongresa veidošanos un darbību, klātesošie dalīsies atmiņās par Latvijas Trešās atmodas vēsturi, runās par mūsu šodienu un Latvijas valsts nākotni.
Pasākuma laikā tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas ceļojošā izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25”.
Programmā:
Izstādes atklāšana
Pilsoņu Kongress Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas kontekstā
Krišs Kapenieks, vēsturnieks
Videofragmenti no Pilsoņu Kongresa I sesijas
Pilsoņu Kongresa nozīme mūsdienās: Pilsoņu Kongresa 25.gadadienas piemērs
Zigurds Strīķis, Pilsoņu Kongresa valdes dalībnieks
Pazudis tulkojumā: Vai Kaitseliit latviski ir zemessardze?
Aksels Kaimiņš, Pilsoņu Kongresa fonda valdes dalībnieks
Delegātu stāstījumi:
Edgars Alksnis (Pilsoņu Kongresa Latvijas Komitejas priekšsēdētājs)
Leons Amoliņš (Ogres aprinķis)
Antons Mikoss (Pilsoņu Kongresa Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs)
Dainis Ozoliņš (Ogres aprinķis)
Juris Tolpežņikovs (Ogres apriņķis)
Jautājumi un diskusija
Aicināts ikviens interesents. Ieeja bez maksas.
***
Pilsoņu Kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas tiesiska pārstāvības iestāde, kuŗu 1990. gadā Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā vietējās pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem. Ogres apriņķī (rajonā) ievēlēja vienpadsmit Kongresa delegātu, viņu vidū – diriģentu un komponistu Leonu Amoliņu, mākslinieku, vēlāko Ogres mākslas skolas direktoru Pēteri Aulmani, skolotāju, vēlāko Taurupes pamatskolas direktoru Juri Freibergu, juristu, tagadējo Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Tālavu Jundzi, skolotāju Daini Ozoliņu, veterinārārstu Juri Tolpežņikovu un citus. 1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tā ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu Kongress vairāku tūkstošu eksemplāru metienā izdeva laikrakstu „Pilsonis“ (vēlāk „Pavalstnieks“) un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības – Latvijas valsts pases priekštečus – personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij. Pilsoņu Kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs.
Vairāk informācijas: Aksels Kaimiņš, tel.: 29275291
