Režisore, aktrise, muzeju darbiniece, pedagoģe Dzidra Bļodone (dz. Lakstiņa) dzimusi 1928.gada 26.augustā Liepājā Nikolaja un Bertas (dz. Ozolas) Lakstiņu ģimenē. Brālis Alfrēds (1925-1982). Tēvs izsūtīts uz Sibīriju 1940.gada oktobrī, dzimtenē atgriezies pēc 17 izsūtījumā pavadītiem gadiem. Mācījusies Ventspils 1.ģimnāzijā, pēc tam – Jelgavas Skolotāju institūtā. Beigusi Latvijas Valsts pedagoģisko institūtu (1953) un LVK Teātra fakultāti (1964). Lielvārdes vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja (1953-84).
No 1955.gada Lielvārdes Tautas teātra aktrise, kopš 1962.gada – režisore.
Nozīmīgākās lomas: Gundega (G.Priedes “Normunda meitene”, 1959), Aina (D.Zigmontes “Jūras vārti”, 1960), Baiba (G.Priedes “Pa valzivju ceļu”, 1962), Justīne ( H.Vuolijoki “Justīne”, 1962), Kornēlija (G.Priedes “Lai arī rudens”, 1963), Senatora kundze (H.Vuolijoki “Justīne”, 1982), bijusi režisore un titullomas atveidotāja Dž.Patrika lugā “Dīvainā misis Sevidža” (1988).
Iestudējusi ap 40 lugu (R.Blaumaņa “Pazudušais dēls”, 1967; “Skroderdienas Silmačos”, kopā ar Kārli Lišmani (1981) un kopā ar Aiju Krompāni (1996); J.Paleviča “Preilenīte”, 1970; R.Tomsona “Mika”, 1974; G.Priedes “Centrifūga”, 1985 un “Smaržo sēnes”, 1988; Dž.Patrika “Dīvainā misis Sevidža”, 1988). Vairākas lugas iestudējusi arī Lielvārdes vidusskolas dramatiskajā kolektīvā (Gunāra Priedes: “Jaunākā brāļa vasara” (1965, 1986), “Nāk dēli mājās” (1968), “Normunda meitene” (1970, 1987), “Vikas pirmā balle” (1979), “Ugunskurs lejā pie stacijas” (1977)). Ar Gunāra Priedes lugas “Centrifūga” iestudējumu režisore Dzidra Bļodone Lielvārdes drāmas ansamblim palīdzējusi saņemt Tautas teātra nosaukumu.
1970.gadā piedalījusies A.Pumpura muzeja dibināšanā, bijusi tā darbiniece; kopš 1984.gada šā muzeja vecākā speciāliste. Gadiem ilgi viņa gan laulājusi, gan izvadījusi lielvārdiešus pēdējā gaitā, rīkojusi pasākumus Andreja Pumpura muzejā. Ar vīru Jāni Blodonu precējusies 1951.gadā, laulībā divi dēli, 1960. gadā laulība šķirta. Viņas dzīves mīlestība bijis dramaturgs Gunārs Priede, kurš savu māju uzcēlis blakus Dzidras Bļodones mājai Daugavas malā Lielvārdē.
Līdzautore grāmatām “Lielvārde laiku lokos” un “Ķikuraina valodiņa”, sastādītāja grāmatai par Gunāru Priedi “Pie Daugavas es dzīvoju” (2007). Izveidojusi grāmatas “Mēs no spēlmaņu cilts” (2003) par Lielvārdes režisoriem un aktieriem un “Aizsaules dārzos” (2013) – par personībām un pieminekļiem Lielvārdes novada kapsētās. Diskā ierakstīts pētījums “Lielvārdes teātris otrajā simtgadē” (2014) par izrādēm, cilvēkiem un vietām, kur lielvārdieši spēlējuši teātri (1974-2013).
Dzidra Bļodone saņēmusi goda nosaukumu “Teicamniece tautas izglītības darbā”, prēmiju “Sējējs” (1990), apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1997) un apbalvojumu “Goda Lielvārdietis“ (2007). Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas “Goda zīmes” (2010) laureāte.
Latvijas enciklopēdija. 1.sēj. A-Cēsu. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. 719.lpp.;
Meimane, Ineta. Dramaturga mīļotā. Ievas Stāsti, Nr.19, 2012, 14.-27.sept., 10.-12.lpp.;
http://www.latvijaslaudis.lv/users/blodone_dzidra ;
Dzidras Bļodones personīgās piezīmes un ziņas.
Dzidra Bļodone OCB novadpētniecības datu bāzē
Dzidra Bļodone OCB elektroniskajā katalogā