skip to Main Content
65071947 info@ocb.lv Zvaigžņu iela 4, Ogre, LV-5001

Jānis GrestePedagogs, ģeologs, kultūras un muzeju darbinieks Jānis Greste dzimis 1876.gada 5.jūlijā Smiltenes pagasta Mālovas skolā skolotāja ģimenē. Beidzis Alsviķu pagastskolu, Pleskavas pilsētas četrgadīgo skolu. Pēc tās beigšanas J.Greste (1895) sācis strādāt Alsviķu Bejas skolā par skolotāja palīgu. Pēc gada viņš nokārtojis eksāmenu un ieguvis zemākās pakāpes skolotāja tiesības. No 1901. līdz 1903.gadam mācījies Pēterburgas Skolotāju institūtā. Pēc institūta beigšanas strādājis par skolotāju Valmieras pilsētas skolā un proģimnāzijā (1904–1906). No 1906. līdz 1910.gadam strādājis Tirdzniecības skolā Rīgā, no 1910. līdz 1921.gadam – Nikolaja II Tirdzniecības skolā Pēterburgā. Vienlaikus pabeidzis Pēterburgas universitātes Dabas zinību fakultāti un Komercinstitūtu. Revolūcijas un Pilsoņu kara gados strādājis Petrogradā kolonijā „Prudki”.
Pēterburgā Greste kļuva par vienu no Rūdolfa Blaumaņa tuvākajiem draugiem. 1908.gadā pavadīja viņu uz Takaharju sanatoriju Somijā. J.Grestes atmiņas par Rūdolfu Blaumani publicētas krājumā „Rūdolfs Blaumanis” (1923).
Pēc atgriešanās Latvijā 20. gadu sākumā J. Greste strādājis Jēkabpils vidusskolā ( 1921–1922), Jelgavas 2. vidusskolā ( 1922–1934) un Valsts pedagoģiskajā institūtā ( no 1925.gada). Pēc 1934.gada J. Greste no pedagoga darba tiek atbrīvots, un pievēršas Latvijas ģeoloģijai. Saikne ar skolu saglabājas, jo J. Greste vada nodarbības skolēniem Zemes bagātību pētīšanas institūtā. Pēc J. Grestes scenārija 1936.gadā uzņemta mācību filma „Mans pelēkais dārgakmens”.
J. Greste ir izveidojis vairākus muzejus. Pirmo – savās mājās Alsviķu pagasta „Laiviņos”, otro – Alsviķu Ķemeru skolā. 1907.gadā izveidojis Skolu muzeju Rīgā, 1910.gadā – Pēterburgā. Jelgavas 2. ģimnāzijā J. Greste izveidojis mineraloģijas muzeju, arī Rakstniecības muzeju Rīgā (1925) un Latviešu skolu vēstures muzeju. Izglītības ministrijas Skolu muzejā viņš izveidojis Derīgo izrakteņu nodaļu.
No 1946.gada J. Greste strādājis Latvijas Zemes bagātību pētīšanas institūtā un Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtā.
Grestes autobiogrāfiskos tēlojumus, vēstules L.Volkova apkopojusi grāmatās „… kā dzeņa vēders” (1977) un „Krist un celties” (1990). Daudz dabaszinību un pedagoģisko rakstu Greste publicējis periodikā, sarakstījis grāmatu „Latvijas derīgie izrakteņi” (1937).
Trīsdesmitajos gados dzīvojis Lielvārdē, Rembates „Apsēs”. 1940./41.gadā Lielvārdes skolā sāk veidot muzeju, taču 1944.gadā kara laikā skolu nodedzināja, un tik rūpīgi veidotais muzejs aizgāja bojā. Arī „Apsēs” J.Grestem bija atsevišķa muzeja telpa. Trūcīgas ir ziņas par J.Grestes ģimeni. Atmiņās pierakstīts, ka viņam bijuši divi dēli.
Jānis Greste miris 1951.gada 2. februārī. Apglabāts Rīgā, Raiņa kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 116.lpp.;
Greste, Jānis. Caura kabata. No: …kā dzeņa vēders : autobiogrāfiski tēlojumi. Rīga : Liesma, 1977, 178.-192.lpp.;
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=32101&r=3&lid=32101&q=&h=0;
http://nekropole.info/lv/Janis-Greste
Foto: Suvorova fotodarbnīca, Sanktpēterburga

Jānis Greste OCB novadpētniecības datu bāzē
Jānis Greste OCB elektroniskajā katalogā

Back To Top
×Close search
Search