Rakstnieks un mākslinieks Jānis Spriņģis dzimis 1892.gada 29.augustā Lodes pagasta Liellustēs kalpu ģimenē. Beidzis divklasīgo ministrijas skolu Igaunijā, Meizakilas muižas tuvumā. Aizbēdzis no mājām uz Pēterburgu, lai mācītos zīmēšanu. Strādājis dažādus gadījuma darbus un apmeklējis Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības mākslas skolu, kā eksternis beidzis Pēterburgas 5.ģimnāziju. 1914.gadā brīvprātīgi iestājies 57.Sibīrijas strēlnieku pulkā. 1915.gada rudenī pārgājis uz 3.Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu. 1917.gadā guvis ievainojumu Nāves salā, veselības stāvokļa dēļ 1919.gadā demobilizējies. Strādājis par zīmēšanas skolotāju Valkas meiteņu ģimnāzijā. Bijis satīriskā žurnāla “Skudra” (1919), “Skudras” (1920) un “Pikols” (1920) redaktors. Ilustrētajā žurnālā “Spogulis” publicēti Spriņģa zīmējumi un raksti, pirmais no tiem – tēlojums “Mūžs” (1913) ar zīmējumu. No 1920.gada Jānis Spriņģis strādājis galvenokārt mākslinieka grafiķa darbu. Viņa grafikas, lielākoties ar strēlnieku tematiku, iespiestas žurnālos “Atpūta”, “Nedēļa”. Bijis Neatkarīgo mākslinieku grupas biedrs.
No 1940.gada dzīvojis Birzgalē, strādājis izdevniecībā VAPP. Pēc 2.pasaules kara dzīvojis Lielvārdē, piedalījies mākslas izstādēs, strādājis par ilustratoru LVI.
Literāro darbību sācis 1924.gadā ar poēmas “Degošie kuģi” publikāciju žurnālā “Nedēļa”. Romānā “Nāves laukos” (1932, papildināts izdevums 1937)vēstīts par latviešu strēlnieku vienību dibināšanu, to cīņu gaitām. Tie paši personāži darbojas J.Spriņģa lugā “Pērkons pamalē” (1935). Strēlnieku tēmai veltīts stāstu krājums “Veļu dumpis Tīreļpurvā” (1936), kura kompozīciju veido piecu 1915.gada Ziemassvētku kaujās kritušu karavīru stāstījums par savu dzīvi un nāvi. Romāns “Man gribas ēst” (1939) ir zināmā mērā autobiogrāfisks, tajā stāstīts par kāda mākslinieka gaitām un neapskaužamo materiālo stāvokli 30.gadu Latvijā. Rokrakstā palicis šā romāna turpinājums “Es dzeru” un garais stāsts “Strēlnieka dēls”. 1942.gadā iznāca stāsts “Dzirnu Lienītes vasara”ar autora ilustrācijām. Mūža nogalē Jānis Spriņģis sarakstījis ļoti apjomīgu darbu “Aivara Silava dzīve”, ko bija iecerējis kā plašu laikmeta epopeju, sākot ar cara laikiem un beidzot ar Padomju Latviju. Tas nāca klajā 1967.gadā jau pēc autora nāves E.Grīnbergas literārajā apdarē. Darbam ir liela mākslinieciskā un izziņas vērtība. 1975.gadā iznāca stāstu krājuma “Veļu dumpis Tīreļpurvā” saīsināts izdevums ar nosaukumu “Stāsti”.
Jānis Spriņģis miris 1959.gadā Lielvārdē, apbedīts Lielvārdes kapos.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 305.lpp.
Jānis Spriņģis OCB novadpētniecības datu bāzē
Jānis Spriņģis OCB elektroniskajā katalogā