Gleznotājs Uldis Prēdelis dzimis 1920.gada 3.septembrī Valkas apriņķa Annas pagastā laukstrādnieka ģimenē. Mācījies LMA (1939-41) un LVMA (1944-48), beidzis Monumentālās glezniecības darbnīcu; diplomdarbs – triptihs “Latviešu partizāni Lielajā Tēvijas karā” (vadītājs O.Skulme). 2.Pasaules kara gados brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā; cīnījies Igaunijas un Ļeņingradas frontēs, 1943-44 – O.Oškalna partizānu brigādes sastāvā Baltkrievijā un Latvijā (apbalvots ar vairākām medaļām).
Bijis Republikas Tautas mākslas nama inspektors (1948), J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas pedagogs (1949-50, 1966-80), LVMA Zīmēšanas katedras pedagogs (1950-54), Valsts Mākslas muzeja direktors (1953-64). Izstādēs piedalījies no 1949.gada. Personālizstādes Ikšķilē (1966), Engurē (1979), Ogrē (1980), Mangaļos (1980), Rīgā (1980,1990), Ciecerē (1983), Siguldā (1983), Saldū (1984), Daudzevā (1985), Zvejniekciemā (1988), Baldonē (1989). Mākslinieku Savienības biedrs no 1950.gada.
Strādājis eļļas tehnikā. Sākuma posmā gleznojis galvenokārt daudzfigūru kompozīcijas soc. reālisma garā, veltītas kara un pēckara atjaunošanas darbu tematikai. Vēlākajos gados pievērsies tikai ainavu un ziedu gleznojumiem. Izteikts tonālās glezniecības pārstāvis, kuru interesējuši dabas noskaņu tvērumi dažādos gadalaikos un diennakts ritmos. Daudz gleznojis Vidzemes jūrmalu, arī Daugavu. Ziedu gleznojumos raksturīga liela krāsainība, kas atklāta ar plašu, enerģisku triepienu palīdzību. Darbojies arī grāmatu grafikā un plakātu mākslā.
Dzīvojis Ikšķilē. Uldis Prēdelis miris 1994.gada 20.oktobrī Rīgā.
Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 2.[sēj.]. Kal-Rum. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1996. 191.-192.lpp.