Rakstnieks Juris Kosa dzimis 1878.gada 2.maijā Lindes-Birzgales pagasta “Riekstos” kalpa ģimenē. Mācījies Birzgales pagastskolā, Lielvārdes draudzes skolā, Valkas skolotāju seminārā Rīgā (1894-97). Strādājis par skolotāju Madlienas pagastskolā (1897-1900), Lēdurgas draudzes skolā (1900-01), Aijažu pagastskolā (1901-05), Latviešu labdarības biedrības skolā Rīgā (1905-06). Piedalījies 1905.gada revolūcijā, izsūtīts uz Sibīriju. Atgriezies Rīgā pēc 1917.gada Februāra revolūcijas, strādājis par ierēdni Izglītības ministrijā (1920-22), par skolotāju Rīgas 25.pamatskolā (1923-29). Pēc tam dzīvojis Birzgales pagasta Bļodniekos, nodarbojies ar lauksaimniecību un rakstniecību. Pēc 1940.gada literatūrā nav darbojies.
Pirmais Kosas stāsts „Teku, teku – nepanāku” publicēts laikrakstā „Dienas Lapa” 1900.gadā. Publicējies arī laikrakstā „Mājas Viesis”, žurnālos „Austrums”, „Izglītība” un citos izdevumos. Pirmā grāmata „Naktij uznākot ” (1923) ir stāsts par 1905.gada revolūciju. Sarakstījis stāstu krājumu „Kad Laima iet garām” (1933), „Rīta krēslā” (1934), „Pusdienas karstumā” (1935), „Precinieki un medinieki” (1936). Stāstos dominē sadzīves tematika ar didaktisku noslieci. Mākslinieciski vērtīgākie ir stāsti bērniem („Rīta krēslā”, per. 1903, u.c.). Rakstījis arī dzejoļus un lugas. Pazīstamākā luga „Ceļi un dūkstis” (teātrī 1923). Pseidonīmi: J.Mauriņš, Ģiedrs.
Juris Kosa miris 1967.gada 8.februārī Birzgales “Bļodniekos”, apglabāts Iedes kapos.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 168.lpp.;
Juris Kosa OCB novadpētniecības datu bāzē
Juris Kosa OCB elektroniskajā katalogā