skip to Main Content
65071947 info@ocb.lv Zvaigžņu iela 4, Ogre, LV-5001

Pēteris LiepiņšAktieris Pēteris Liepiņš dzimis 1943.gada 28.maijā Vecogres pagasta „Naudicēnu” mājās (Ērgļu, Liepkalnes un Vecogres pagastu robeža), piensaimnieka Jāņa Liepiņa un Ellas Maltinieces-Liepiņas ģimenē. Brāļi: Edgars un Osvalds, māsas: Irma, Biruta un Maija. Mācījies Meņģelē, Taurupē, beidzis Ērgļu vidusskolu (1963), LVK Teātra fakultāti (Dailes teātra 4.studiju, 1971). Studiju laikā piedalījies Dailes teātra izrādēs, šā teātra aktieris kopš 1971.gada.
Talanta dramatiskās un traģikomiskās šķautnes, ekscentriskās spēles iezīmes izpaudušās jau pirmajās lomās: Picelinskis (P.Putniņa „Muļķis un pletētājs”), Ludis (V.Vīgantes „Parastais 1*1” abas 1972), Ģenģeru puisis (R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā”, 1973). Cilvēka dabas nemainīgās likumības, pretrunas un sapņus ar dziļi iekšēji koncentrētu iejūtību atturīgā formā apliecinājis Izašara (J.Raiņa „Jāzeps un viņa brāļi”, 1981), Sančo Pansas (M. de Servantesa „Dons Kihots”, 1984), Judas (M. de Gelderoda „Baraba”, 1997), Gajeva tēlā (A.Čehova „Ķiršu dārzs”, 1998). Smalka garīguma un zinātkāra prāta traģisko nesaderību ar ārpasaules rutīnu atklājis Daukas lomā (Sudrabu Edžus „Dullais Dauka”, 1986). Komēdiju tēli: Jurģis (J.Alunāna „Džons Neilands”, 1982), Jukums (M.Zīverta „Minhauzena precības”, 1988), Brencis, Taukšķis (R.Blaumaņa „Trīnes grēki”, 1989, „No saldenās pudeles”, 1999), Robērs Gīzs (Ž.Marsāna „Publikai skatīties aizliegts”, 1992), Karaks (D.Frīmena „Pilna gulta ārzemnieku”, 1998).
Aktiera būtības atklāsmē nozīmīgas bijušas monoizrādes – A.Kronenberga „Jērādiņa” (1982) un „Ķēniņa Mikabikas raibie svārki” (2001), J.Dreslera satīriskā dzejas kompozīcija „Jefiņš saka: „Akurāt, īstā laikā esmu klāt”” (1993). Artistiskās pārtapšanas spējas izmantojis dzīvnieku lomās, kurās iekodējis cilvēkiem raksturīgas īpašības: Suns (M.Māterlinka „Zilais putns”, 1982), Pūce (S.Lāgerlēvas „Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums”, 1991), Āpsis (K.Greiema „Vējš vītolos”, 1996).
Citas lomas: Diogens (M.Zīverta „Čūska”, 1989), Ķēniņš (M.Zālītes, R.Paula „Meža gulbji”, 1995), Ādolfs Hitlers (G.Gravstrēma „Zāra Leandere”, 1996), Indrānu tēvs („Indrāni”, 2004), jubilejas izrāde „Sapņu pīpe” (2003). Senektijs (A.Kamī „Kaligula”, 2005), Mārtins Vanderhofs (M.Hārta, Dž.S.Kaufmena „Mēs gaidījām jūs rītvakar”, 2006). Šerloks Holmss (A.Konana Doila, R.Paula, J.Petera „Cits Šerloks Holmss”, 2006), Kuilti (V.Nabokova „Lolita”, 2007), Truabāla kundze (R.Šarta “Manu sievu sauc Moriss”, 2008), Vorners Pērsels (P.Rozenfelda “Lodes pār Brodveju”, 2008), Gerhards Erhards Sīpoliņš (A.Kronenberga “Jērādiņa”, 2009), Leo (M.Milliaho “Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas”, 2009), Pārvaldnieks (R.Kūnija “Ja mana sieva uzzinās…”, 2009), Tiesnesis Veiss (M.Zālītes, U.Marhilēviča “Priekules Ikars”, 2009), Marķīzs de Šarons (M.Bulgakova “Versaļas kods”, 2010), Bērtulis Ķeizars, saimnieks (V.Grēviņa “Gaisa grābekļi”, 2010), Benijs (P.Stroena “Kauli”, 2013) u.c.
Viesojas Latvijas Nacionālajā teātrī Ontana lomā tautas komēdijā “Latgola. LV-2″ (rež. Valdis Lūriņš, 2014).
Lomas kinofilmās „Džimlai rūdi rallallā” (rež. J.Cimmermanis, M.Putniņš, 2013), „Mona” (rež. I.Kolmane, Latvijas-Islandes kopražojums, 2012), „Golfa straume zem ledus kalna” (rež. J.Paškevičs, „Nida Filma”, no 2012), „Rūgtais vīns” (rež. R.Kalniņš, 2007), „Baiga vasara” (rež. A.Grauba, 2000), „Suņi Rīgā” (Zviedrija, 1995), „Mērnieku laiki” (rež. V.Brasla, 1991), „Maija un Paija”, rež. G.Piesis, 1990), „Lietu izbeigt sakarā ar noilgumu” (Lietuva, 1980), „Tapers” (rež. R.Kalniņš, 1989), „Svītas cilvēks” (rež. A.Rozenbergs, 1987), „Apstākļu sakritība” (rež. V.Beinerte, 1987), „Kroņa numurs” (rež. I.Krenbergs, 1986), „Kā mēs aizgājām no mājām” (rež. P.Krilovs, 1986), „Viņš, viņa un bērni” (rež. O.Rozenbergs, O.Dunkers, 1986), „Aveņu vīns” (rež. A.Krievs, 1984), „Kad bremzes netur” (rež. G.Cilinskis, 1984), „Dārzs ar spoku” (rež. O.Dunkers, 1983), „Akmeņainais ceļš” (rež. R.Kalniņš, 1983), „Trīs citroni mīļotajai” (rež. O.Rozenbergs, 1983), „Aizmirstās lietas”(rež. V.Ramāne, 1982), „Fakts” (Lietuva, 1981), „Ja nebūtu šī skuķa” (rež. R.Pīks, 1980), „Brālis Riko” (Baltkrievija, 1980), „Atklātā pasaule” (rež. A.Leimanis, 1979), „Nakts bez putniem” (rež. G.Cilinskis, 1979), „Satikšanās” (rež. O.Rozenbergs, 1979), „Lielā Jaungada nakts” (rež. A.Neretniece, 1978), „Zem apgāztā mēness” (rež. Ē.Lācis, 1977), „Dāvanas pa telefonu” (rež. A.Brenčs, 1977), „Liktenim spītējot” (rež. Ē.Lācis, 1975), „Piejūras klimats” (rež. R.Kalniņš, 1974), „Pūt, vējiņi!” (rež. G.Piesis, 1973), „Vella kalpi Vella dzirnavās” (rež. A.Leimanis, 1972) u.c.
Ierunājis neskaitāmas filmas, CD klausāmās grāmatas un animācijas filmas. 12 gadus Latvijas televīzijā vadījis raidījumu par privatizāciju „Mans būs mans”.
LPSR N.b.s.m. (1986). Edgara Liepiņa balva (2002). Kopš 2003.gada – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Precējies, sieva Maija – vācu valodas speciāliste, meita Ieviņa Liepiņa – mūzikas kritiķe, redaktore, producente, sabiedrisko attiecību speciāliste.

Teātris un kino biogrāfijās 2.[sēj.]. Rīga : Pils,2002. 283.-284.lpp.;
Tihanovska, Ilze. Dubļi man nepielīp. Mēs, Nr.31, 2006, 12.aug., 10.-14.lpp.;
Krauja, Vita. Ar zemnieka spītu un bruņinieka dvēseli. Mājas Viesis, Nr.217, 2006, 11.aug., 16.-19.lpp.;
Briekmane, Andra. Pēteris Liepiņš. Aktīvs optimists. MākslaPlus, Nr.4, 2007, apr./maijs;
http://www.dailesteatris.lv/aktieris/267/;

Pēteris Liepiņš OCB novadpētniecības datu bāzē

Back To Top
×Close search
Search