Arturs KrodersPublicists Arturs Kroders dzimis 1892.gada 9.aprīlī Aderkašu, vēlākajā Taurupes pagastā skrīvera ģimenē. Teātra kritiķa, tulkotāja Roberta Krodera brālis. Pēc 1905.gada revolūcijas emigrējis uz ārzemēm, kur uzturējies Vīnē, Berlīnē, Leipcigā, Stokholmā. 1915.gadā atgriezies Latvijā, pēc tam dzīvojis Harkovā. Mobilizēts Krievijas armijā, iestājies latviešu strēlnieku pulkos. 1917.gadā bijis viens no Latvju kareivju nacionālās savienības dibinātājiem, kopā ar A.Plensneru nodibinājis un vadījis laikrakstu „Laika Vēstis” (1917), pēc tam kopā ar K.Skalbi – žurnālu „Jaunā Latvija” (1918). A.Kroders sekoja Latvijas valdībai uz Liepāju, kur kopā ar brāli Robertu Kroderu nodibināja laikrakstu „Tēvijas Sargs”, bijis tā redaktors (1919-20).
Precējies ar tulkotāju Zelmu Kroderi. Bijis laikraksta „Pirmdiena” redaktors (1925-27 un 1930), strādājis Iekšlietu ministrijas propagandas pārvaldē (no 1934), laikraksta „Tēvijas Sargs” redaktors (1934-37), žurnāla „Vārds” līdzredaktors (1937-39), laikraksta „Tēvija” redaktors (1941).
Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātnes fakultātē. 1945.gadā emigrējis uz Zviedriju. Sarakstījis grāmatas par nacionālās politikas, kultūras un tiesību jautājumiem: „Prūšu un baronu sazvērestība pret Latvijas valsti” (1919), „Nācija un šķira”, „Latvija, vācieši un lielinieki” (abas 1920), „Cilvēka mērķi”, „Domas par latvju kultūru” (abas 1921), „Niedra un niedrisms”, „Par minoritātu autonomiju” (abas 1924), „Piecpadsmitais maijs” (1936) u.c., sakopojis atmiņu krājumu „Ģenerālis Jānis Balodis” (1931). Autobiogrāfiskas ievirzes romānā „Degošās dienas” (1946) un grāmatā „Atmiņas” (1968) sniegta vērtīga kultūrvēsturiska informācija, bet ne vienmēr precīzi fakti.
Dēls rakstnieks Valdemārs Kroders (dz.1923.gada 15.septembrī).
Arturs Kroders miris 1973.gada 25.augustā Stokholmā, Zviedrijā. Apglabāts Sandborgas kapsētā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 173.-174.lpp.;
Foto no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja fonda. No kreisās: sēž: 1. Jūlijs Roze, 2. Jānis Sudrabkalns, stāv: 1. Valts Dāvids, 2. Pāvils Rozītis, 3. Arturs Kroders.

Arturs Kroders OCB novadpētniecības datu bāzē
Arturs Kroders OCB elektroniskajā katalogā