Ēriks Lejietis

Dzejnieks, rakstnieks, žurnālists Ēriks Lejietis dzimis 1932.gada 16.martā Birzgales pagasta “Lejasmuguros” drēbnieka ģimenē. Beidzis Rīgas 4.(Angļu ģimnāziju) vidusskolu (1951), LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1956). Studiju gados apprecējies ar dzejnieci Liju Brīdaku, bet jau pēc dažiem gadiem laulība tika šķirta. Vēlāk precējies ar žurnālisti-pasniedzēju Maigu Lejieti.
Strādājis laikrakstos „Padomju Jaunatne” (1954-65), „Literatūra un Māksla” (1965-66), žurnālā „Liesma” (1967-73), Latvijas Televīzijā (1973-78), žurnālā „Veselība” (19788-83). Žurnālistu savienības biedrs (1961). Pirmā publikācija – dzejolis „Vēstule mātei Jaungadā” laikrakstā „Padomju Students” (1953.g.31.dec.). 1959.gadā iznācis Ērika Lejieša dzejoļu krājums „Mana bērnības iela”. Rakstījis satīriskus darbus. Grāmatā „Kas jāzina makšķerniekam” (1982, kopā ar citiem) dominē humors. Sastādījis „Tautas kalendāru” (1985, 1986); pseidonīms O.Majors. Tulkojumi no krievu un vācu valodas publicēti periodikā. Ēriks Lejietis atdzejojis dziesmu „Par lāčiem” (1967) no populārās padomju kinofilmas „Kaukāza gūstekne”.
Miris 2013.gada 29.jūlijā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 199.lpp.;
http://nekropole.info/lv/Eriks-Lejietis