Dzejnieks Frīdrihs Mālberģis dzimis 1824.gada 1.janvārī Dundagas pagasta Antēs saimnieka ģimenē. Beidzis Irlavas skolotāju semināru (1844), pieder pie pašiem pirmajiem Irlavas semināra audzēkņiem, kas tajā iestājās 1840.gadā, semināram dibinoties.
Pirmā skolotāja vieta viņam bija dzimtenē pie E.Dinsberga Kubeles skolā, kur viņš darbojās līdz 1850.gadam. Šai laikā Kubeles skolā mācījās arī vēlākais Latvju Dainu sakopotājs Krišjānis Barons.
Pēc tam Frīdrihs Mālberģis apmēram gadu dzīvojis Rīgā, kur bijis viens no pirmajiem Latviešu biedrības dibināšanas iniciatoriem. No 1851. līdz 1856.gadam strādājis par skolotāju Lindē-Birzgalē, no 1856. līdz 1887.gadam – Secē, Šķesteru, tagadējā Altenes skolā.
Mūža beigās dzīvojis sievas dzimtenē – Seces pagasta Vecskultēs.
No 1845.gada laikrakstā „Latviešu Avīzes” publicējis tulkotus vai lokalizētus stāstiņus, vēlāk arī laikrakstos „Mājas Viesis”, „Baltijas Vēstnesis”, „Balss” u.c. populārzinātniskus rakstus, stāstus, ap 200 dzejoļu. Dzejojumā „Staburags un Liesma jeb Veci un jauni laiki” (1869) simboliski vēstīts par latviešu tautas aizvēsturi, tā ir pirmā latviešu mitoloģiski filozofiskā poēma.
Krājumā „Dzejas skaņas” (1880) klusas liriskas pārdomas par dzīvi, nāvi, mīlestību, dabu, kristīgās ticības ideālu cildinājums; arī episka un balādiska rakstura tautasdziesmu un teiku motīvi. Stāstā „Platā ēna” („Austrums”, 1885,8) tēloti klaušu laiki Latvijā. Sastādījis krājumu „Bēru dziesmas visādām vajadzībām sētā un kapsētā” (1893). Sarakstījis pirmo Garlība Merķeļa biogrāfiju latviešu valodā „Garlība Merķeļa mūža strauts” (pirmpublicējums žurnālā „Burtnieks”, 1934, 7-9), kurā izmantota G.Merkeļa autobiogrāfija vācu valodā (Leipcigā 1839-40). Izdoti Raksti (1925).
Frīdrihs Mālberģis miris 1907.gada 3.martā, apglabāts Seces kapsētā, kur 1924.gadā viņa skolnieki un cienītāji uzcēluši pieminekli viņa piemiņai.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 213.lpp.;
http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm
Frīdrihs Mālberģis OCB novadpētniecības datu bāzē