Dzejnieks un valodnieks Kārlis Puriņš (arī Čārlzs Puriņš) dzimis 1872.gada 14.augustā Madlienas draudzes Suntažu “Ezerēnos”. Mācījies garīgajā seminārā Rīgā. Bijis tulks, skolotājs. 1892.gadā devies uz ASV, beidzis skolotāju semināru Milvokos (1899), Viskonsinas universitātē ieguvis filoloģijas zin. dokt. grādu (1913). Strādājis ASV skolās un augstskolās.
Pirmā publikācija – dzejolis “Mēs allaž censties mēdzam” laikraksta “Mājas Viesis” pielikumā 1891.gada 24.augustā. K.Puriņa dzejoļi publicēti Latvijā galvenokārt 19.gs. 90.gadu periodikā (žurnālā “Mājas Viesa Mēnešraksts”, laikraksta “Mājas Viesis” pielikumā, laikraksta “Dienas Lapa” pielikumā u.c.), kā arī mēnešrakstā “Auseklis”, kas iznāca ASV. Kārļa Puriņa dzejoļos (“Dzīvības ceļš”, “Latvija”, “Pesimistam”, “Māmuliņas piemiņai”, “Vecums un nāve” u.c.) izteikti vispārīgi aicinājumi uz cilvēcību un cilvēka dzīves norišu rezignēts skatījums.
Publicējis darbus par svešvalodu mācīšanas metodiku, izdevis normatīvo vācu valodas vārdnīcu, vācu-angļu vārdnīcu, pētījumus par J.V.Gētes un F.Šillera daiļradi.
Kārlis Puriņš miris 1957.gada 18.septembrī Milvokos, Viskonsinā, ASV.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 258.lpp.