skip to Main Content
65071947 info@ocb.lv Zvaigžņu iela 4, Ogre, LV-5001

Laima Kota (dz. Vucina, līdz 2012.gadam Muktupāvela) dzimusi 1962.gada 20.janvārī Rēzeknē. Tēvs – jurists, māte – medmāsa. Ģimenē trīs meitas. Beigusi Ogres vidusskolu (1978), Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas ādas plastikas nodaļu (1982), neklātienē LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1989). No 1983.gada strādājusi dažādus darbus – sanitāre slimnīcā, modele Latvijas Mākslas akadēmijā, māksliniece noformētāja uzņēmumā “Luna”, arhivāre Latvijas Valsts vēstures arhīvā (1987-1990), sēņu šķirotāja Īrijā u.c. No 1995. līdz 2000.gadam strādājusi laikrakstā “Lauku Avīze”. 90.gados no Rīgas pārcēlusies uz Tirzas pagasta “Brīvzemniekiem”, kur nodarbojusies ar lauksaimniecību, vēlāk uz Gulbeni. Kopš 2000.gada nodevusies tikai rakstniecībai. Rakstnieku savienības biedre kopš 2002.gada, no 2003. līdz 2004. –  tās priekšsēdētāja vietniece. Bijusi nodaļas redaktore žurnālā “Karogs”(2002), redaktore žurnālā “Patiesā Dzīve”.
Pirmās publikācijas 1993.gadā – stāsti “Dzimšanas diena” laikrakstā “Diena” (17.VII) un “Centrinieks un Naba” kopkrājumā “Lelles likteņa rotaļās” (stāsts godalgots laikraksta “Literatūra un Māksla” īsprozas konkursā). Stāsti regulāri publicēti periodikā. Grāmatā “Patiesu dzīvesstāstu ducis” (2002) apkopoti stāsti par mūsdienu cilvēku sastapšanos ar mītisko, neticamo, dievišķo. Ar svaigu tematiku un moderna stila izjūtu mākslinieciski spožs ir romāns “Šampinjonu Derība” (2002, ar autores zīmējumiem), kur reālistiski attēloti Latvijas melnstrādnieku darbi Īrijā, uzsverot cilvēku savstarpējo attiecību daudzveidību un latviešu fizisko izturību. 2003.gadā par šo darbu autore saņēmusi Rakstniecības gada balvu. Pēc gada romāns tika publicēts lietuviešu valodā, 2008.gadā arī vācu valodā. Par mitoloģisko trilleri “Cilpa” saņēmusi žurnāla “Karogs” un R.Gerkena konkursa godalgu (2003). Romāns tulkots un izdots arī lietuviešu valodā (2006). Darbojusies dramaturģijā. Raidluga “…kā daļa no visa…” iestudēta Vācijas radiofonā (1995). Sarakstījusi lugas “Brīnumu nakts” (Gulbenes Tautas teātrī 2002), “Cilpa” (Āgenskalna Valsts ģimnāzijas amatierteātrī), “Cilvēks no dīķa” (godalgota īslugu konkursā “Klucis” 2002). Rakstījusi presē par saimnieciski ekonomiskiem jautājumiem, par folkloru u.c. Laimas Muktupāvelas daiļradē galvenā vērtība ir vienkāršie cilvēki, viņu dzīve un likteņi, kuros autore cenšas nošķirt būtisko no maznozīmīgā. Dzīves neizskaistinātā tēlojumā ietverts optimistisks gara spēks. Viņas pirmie stāsti publicēti ar pseidonīmu Felikss Baranovskis. Sarakstījusi biogrāfisko romānu “Mīla. Benjamiņa” (2005) par Emīliju Benjamiņu (1881-1941). Tā ir grāmata ne tikai par vienas personas dzīvi, bet arī par 20.gs. pirmās puses politiku, uzskatiem, standartiem, sadzīvi ar tās aizkulisēm un tiesas prāvām. Sakarā ar šo grāmatu rakstniece saņēmusi balvu par 2006.gada pieprasītāko un visvairāk lasītāko grāmatu Latvijas bibliotēkās nominācijā “Oriģinālproza”. 2006.gadā kopā ar Arni Terzenu tiek izdota sociālkulturoloģisku eseju grāmata “Tas notiek Latvijā” par mazām apdzīvotām vietām mūsu zemē. 2007.gadā izdots otrais stāstu krājums “Totēmi”, 2008.gadā – otrs biogrāfiskais romāns “BrāliBrāli: Balsu burvji brāļi Kokari”. Par šo romānu rakstniece saņēmusi Eduarda Veidenbauma literāro prēmiju. 2012.gadā izdots viņas Turcijas kultūrā un tradīcijās smelto iespaidu apkopojums “Mana turku kafija”. Turcijā sarakstīts romāns maģiskā reālisma garā “Mierielas vilkme” (2016). Sērijā «Mēs. Latvija, XX gadsimts» izdots romāns “Istaba” (2016), kas ļauj ielūkoties padomju okupācijas laika Latvijas ļaužu dzīvē pirms trim gadu desmitiem.
Laima Kota bijusi precējusies ar muzikologu un folkloristu Valdi Muktupāvelu, uzņēmēju Jāni Gipsli, ir četru bērnu (Annas, Kriša, Kristīnes un Martas) mamma. 2011.gadā apprecējusies ar turku literātu un sabiedrisko darbinieku Ahmetu Kotu, dzīvo Stambulā.

Gudriķe, B. Muktupāvela Laima. No: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. pārstr. un papild. izd. Rīga : Zinātne, 2003, 414.-415.lpp. ;
Ceplis, Rimands. Laima Muktupāvela (1962). No: 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Sast. A.Cimdiņa. Rīga : Latvijas Universitāte, 2008, 304.-307.lpp. ;
Lūse-Kreicberga, Lauma. Laima. Laimīga. Una, Nr.11, 2011, nov., 4.-[13].lpp. ;
Kalpiņa, Rudīte. Lupatu sega. Ir, 2017, 5.-11.janv., 32.-[33].lpp.
Foto:  https://rakstnieciba.lv/writers/laima-kota/

Laima Kota  OCB novadpētniecības datu bāzē
Laima Kota  OCB  elektroniskajā katalogā

Back To Top
×Close search
Search