Talrids Rullis dzimis 1940.gada 29.decembrī, miris 2014.gada 28.janvārī.
Bija latviešu tulkotājs.
Dzīvojis Ogres novada Ķeipenes pagasta “Kļāvos”.
Talrids Rullis dzimis 1940.gada 29.decembrī Ventspilī strādnieku ģimenē. Par savu vecāku mājas likteni viņš stāsta: “… es esmu dzimis vecāku celtajā mājiņā. Toreiz viņi bija bezdarbnieki ar diviem bērniem, tāpēc viegli nav gājis, māju ceļot. Pašu rokām veidnē pa 3 ķieģeļiem viņi bija nolējuši no cementa 11 tūkstošus ķieģeļus vairākos gados, bet māju nojauca 1972.gadā, augļu kokus izcirta, krūmus un košumkrūmus izcirta, jo šajā vietā būvēja kopmītni krievu strādniekiem.”
1959.gadā Talrids Rullis beidz Ventspils 1.vidusskolu. Jau skolas laikā viņš vēlas kļūt par tulkotāju. Pēc vidusskolas beigšanas 1959.gadā viņš studē Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūrās nodaļā, kā arī Žurnālistikas fakultātē no 1959.gada līdz 1964.gadam un no 1969.gada līdz 1972.gadam. 1962.gadā, kad Talrids Rullis vēl ir 3.kursa students, iznāk pirmās divas viņa tulkotās grāmatas – Viktora Borozdina stāsts bērniem “Lelle no zirnīša” un Vitālija Gubareva stāsts – pasaka “Trīs vientuļā salā”. Tajā laikā viņš ir visjaunākais tulkotājs Latvijā, kam iznākušas grāmatas.
Sākotnēji Talrids Rullis tulko no krievu valodas. Rakstnieku savienībā ilgus gadus jaunos tulkotājus konsultē Anna Bauga. Viņa rosina mācīties ne tikai “lielās” valodas kā krievu, angļu, vācu, bet arī citas, no kurām tajā laikā vēl tiek tulkots ar krievu valodas starpniecību. 1963.gadā Talrids Rullis sāk interesēties par baltkrievu valodu, iegādājas vārdnīcas un sāk iedziļināties šajā valodā. Viņam paveicas, jo trīs gadu ilgais dienests padomju armijā (no 1964. gada līdz 1967. gadam) viņam paiet Baltkrievijā. Tā ir iespēja tuvāk apgūt valodu un kultūru, iepazīties personīgi ar baltkrievu rakstniekiem. Prozaiķis Aļaksejs Karpjuks iesaka tulkot rakstnieka Vasiļa Bikava darbus. Tā sākas T.Ruļļa īpašā interese par V.Bikava daiļradi, kurš jau bija ieguvis atzinību ar darbiem par cilvēka izvēles iespējām Otrā pasaules kara traģiskajās situācijās.
T.Rullis tiekas arī personīgi ar ar V.Bikavu, un šī pazīšanās un vēlākā sarakste viņam bija iedvesmojoša un nozīmīga visu mūžu. T.Ruļļa tulkojumā iznākušas trīs Vasiļa Bikava grāmatas – stāstu krājums ‘Sotņikavs. Obelisks. Jānodzīvo līdz rītausmai” (1976) un “Dzērves kliedziens” (1984), kā arī īsais romāns “Nelaimes zīme” (1986). V.Bikovs nav vienīgais baltkrivu autors, ar kuru latviešu lasītājus iepazīstināja T.Rullis. Viņa tulkojumā iznākušas pavisam sešpadsmit baltkrievu rakstnieku (Kuzmas Čorna, Ivana Ptašņikava, Ivana Sjarkova, Anatola Kudravceva, Zmitroka Bjadulas, Maksima Garecka, Ivana Cigrinava, Viktara Kazko, Jakuba Kolasa, Vasīlija Kovaļova u.c.) grāmatas.
1990.gados T.Rullis sāk tulkot arī no lietuviešu valodas. Līdz 2003.gadam lietuviešu valodā tiek izdotas deviņpadsmit lietuviešu autoru grāmatas. Četrām no tām autore ir Jurga Ivanauskaite. Īpašu latviešu lasītāju atsaucību gūst viņas grāmatas “Ceļojums uz Šambalu” (1998) un “Ragana un lietus” (2003). Publikas gaidīta un kritiķu pamanīta ir Ričarda Gavēļa grāmata “Viļņas pokers”, kas Talrida Ruļļa tulkojumā iznāk 1995.gadā. Pats viņš izsakās, ka gads, ko pavadījis šo darbu tulkojot, ir radījis gan nogurumu, gan prieku un gandarījumu, bet, lai latviešu lasītājs pilnībā varētu izbaudīt romāna daudzbalsību, viņam vajadzētu iepazīties ar bagāto, bet latviski līdz šim nepārtulkoto lietuviešu autoru, jo sevišķi emigrantu daiļradi. 2010. gadā izdevniecībā “Dienas Grāmata” iznāk Perta Dirģēlas triloģija, trīs Talrida Ruļļa tulkoti romāni: “Slēptais brasls”, “Joldijas jūra” un “Ancilus ezers”, kuros apskatīta 15.-17.gadsimta Baltijas vēsture. Vēl tulkotāja devis latviešu lasītājiem Vilanta Misēviča, Kazis saja, Vincs Pietaris, Justa Pilipoņa, Rimanta Šaveļa, Antana Škēmas, Jurģa Jankus, Romualda Granauska, Toma Sauļus Kondrota un Antana Vaičulaita darbus. Vairāki T.Ruļļa tulkojumi ir palikuši manuskriptos. Un bieži vien viņš sūrojies, ka izdevēji atsakās izdot lietuviešu literatūru, jo to jau neviens nelasot. Bet nevarot jau izlasīt to, kā nav! Talrids Rullis izteicies, ka lietuviešu prozai esot raksturīga domas kustība, negaidītība. Vienlaikus viņam pašam tuvi un aizraujoši esot darbi, kas “izceļas ar tādu kā stabilu stāvēšanu uz zemes, ar pamatīgumu”’. Savukārt latviešu literatūrā varbūt esot bagātāks fantāzijas lidojums un izteiktāka prāta dominante.
T.Rullis bija pacietīgs un rūpīgs tulkotājs. Ar kolēģiem – sirsnīgs un jūtīgs, taču nereti arī aši uzliesmojošs, nepiekāpīgs, kaismīgi pārliecināts par savu taisnību.
Par sevi viņš bija radījis savdabīga vientuļnieka tēlu, kurš atteicies no dzīves Rīgā, pārcēlies uz laukiem un savu tulkotāja darba paradīzi veidoja gandrīz “pasaules malā”, reizēm ar lāpstu rokot dīķi un reizēm stādot kokus. \1980. gadu sākumā viņš bija nolēmis iegādāties lauku māju. Ilgi to meklējis sludinājumos, līdz beidzot 1983.gadā Ķeipenē nopircis “Kļāvus”.
2000.gadā Skaidrītei Rubenei rakstītā vēstulē par savu māju T.Rullis stāsta: “Māja saucas Kļāvi, laikam no dialekta formas kļavas vīr. dzimtē, bet es joka pēc vienmēr skaidroju kā darbības vārda viensk. II personu no piekļaut. Mājas ir 30 m no Mazās Juglas krasta, līdz pagasta centram – 10 km, šeit pat pasts nepienāk. Elektrība gan ir.” Viņš iepazīstina arī ar savu ikdienu: “Pēc lietainajā dienām atkal iestājies jauks laiks, bet dīķis, kuru roku pie mājas, pilns ar ūdeni, tāpēc rakšanu nevaru turpināt. Nu jau trešo nedēļu (pēc atgriešanās no Rīgas) turpināšu uzlabot piebraucamo ceļu.” Jā, Ķeipenes Talrida Ruļļa paradīze bija ar savu savdabību. Ikdienas rūpes par lauku mājas sadzīvi tulkotājam bija nemitīgas, taču “Kļāvās” idille sākas, tiklīdz rodas mirklis pavērties apkārtējā pasaulē. Kad burtiski acu priekšā plīst pumpuri vai dzeltē lapas. Kad saullēkts vai zvaigžņotas nakts klusums liek justies kā mūžības vidū, kur laiks netiek mērīts minūtēs un dienās.
2005. gadā Talrids Rullis saņēma Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā, bet 2008.gadā – Lietuvas Literatūras tulkotāju savienības Sv. Hieronīma prēmiju. Pamatojums – “par ilgstošu un nozīmīgu darbu, popularizējot lietuviešu literatūru Latvijā”.
Talrids Rullis aiziet mūžībā 2014.gada 28.janvārī.
Visu mūžu Talrids Rullis bija tulkojis. Tulkojis tikai labas grāmatas. Kā raksta kritiķi: “Tikai ļoti labas – un ļoti labi”’.
“Tagad saka – Nacionālais dārgums. Rullis, šis dārgums, vēlējās, lai latvieši iepazīst lietuviešu literatūru, kā brāļu tautai pienāktos. Mums viņš ir Pārcēlājs – pašiem pie savām baltu tautu, brāļu tautu saknēm. Un par to viņam mūžīgs paldies….”
Gundega Repše
RADOŠĀ BIOGRĀFIJA:
Pirmais publicētais tulkojums -V. Borozdins «Lelle no zirnīša» (1962).
Tulkotās grāmatas:
K.Čorns «Trešā paaudze» (1971);
A.Ptašņikavs «Tartaka» (1972);
V.Bikavs «Sotņikavs.Obelisks.Jānodzīvo līdz rītausmai»(1976),
«Dzērves kliedziens», «Ja aiziet un neatgriežas» (abi 1984),
«Nelaimes zīme» (1986);
Z.Bjaduļa «Lakstīgala» (1977);
M.Gareckis «Imperiālistiskajā karā. Viļņas komunāri» (1978);
I.Cigrinavs «Paipalas raudas» (1980);
J.Kolass «Kur ceļi šķiras» (1982);
V.Karatkevičs «Karaļa Staha baismā karadraudze» (1985);
A.Maldzis «Rudens pašā ziedonī» (1989).
Tulkotās lugas:
A.Šteins “Okeāns”;
M.Šatrovs “Sirdsapziņas diktatatūra”.
90.gados tulkotās grāmatas no lietuviešu un krievu valodām:
V.Misēvičs «Čičinskis. Lāču akadēmija» (1991);
K.Saja «Zīlēšana ar ābolu sēkliņām. Ja norausim sliekai kāju» (1991);
V.Pietaris «Lapsas mūžs» (1993);
J.Piliponis «Noslēpumainais viesis no Indijas. Mūžīgais Žīds pilsētā» (1994);
J.Ivanauskaite «Ragana un lietus» (1994);
R.Šavelis «Zirgu zaglis» (1995);
R.Gavelis «Viļņas pokers» (1995);
J.Ivanauskaite «Ceļojums uz Šambalu»(1998),
«Agnijas Maģija» (1999),
«Zaudētā Apsolītā zeme» (2000);
N.Rērihs “Svētības ceļi” (2000);
S.T.Kondrots «Čūskas skatiens»(2000);
A.Šķēma «Balta drāna» (2000);
J.Ivanauskaite «Trimdā aizdzītā Tibeta» (2001);
A.Pelenis «Četrpadsmit restitūcijas dienas» (2001);
R.Dobrovenskis “Magnus, dāņu princis” (2004);
J.Jankus “Maldu putni” (2005);
L.Ulicka “Soņečka” (2005);
L.Ulicka “Patiesi jūsu Šuriks” (2006);
J.Ivanauskaite “Sapņiem līdzi” (2006);
R.Gronausks “Kenotafs” (2006);
S.T.Kondots “Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu” (2006);
A.Vaičulaitis „Valentīna” (2009);
J.Ivanauskaite „Placebo” (2009);
P.Dirģēla „Baltijas triloģija”:
„Slēptais brasls”, „Joldijas jūra” „Ancilus ezers” (2010);
I.Turgeņevs „Stepes karalis Līrs” (2011);
„Lietuviešu zelta stāsti” (viens no tulkotājiem, 2011).
Periodikā publicējis lietuviešu literatūras klasiķu un mūsdienu autoru – brāļu Dirgēlu, R.Granauska, V.Juknaites, Šatrijas Raganas u.c. darbu tulkojumus, rakstus par teātri un literatūru (ap 150 publ.). Publicējis arī rakstus par tulkošanas problēmām, baltkrievu literatūru. Kopš 1996 sniedzis lietuviešu literatūras apskatus žurnālā «Karogs».
Talrids Rullis. No: Ogres novada personības : Jumava, 2020.
Foto: https://makslinieki.lv/profile/Talrids-Rullis/
Talrids Rullis OCB novadpētniecības datu bāzē
Talrids Rullis OCB elektroniskajā katalogā