21. novembrī plkst. 18.00 Ogres Centrālajā bibliotēkā notika tikšanās ar režisores Lienas Galējas vadīto Ogres teātri – studiju „Estepatās”. “Estepatās” bibliotēkā viesojas jau otro gadu. Pagājušajā gadā bija iespēja viņu sniegumā noskatīties kompozīciju par Solveigas tēmu.
Šoreiz skatītāji varēja ielūkoties jaunā ilgtermiņa projektā ar etīdēm un uzvedumiem – skicēm.
Iesācējam aktierim ir pa spēkam tikt galā ar vienkāršu spoguļattēlojumu, taču Spogulis spogulī nozīmē, ka ar loģikas un fantāzijas palīdzību viņš spēj veikt sarežģītākas etīdes. Skicē-I vakara apmeklētāji varēja noskatīties dažu skatuves kustību un etīžu veidošanas pamatprincipus. Ar kustību etīdēm sasaucas arī teātra dalībnieces, jaunās autores Madaras Pastares īsluga, kas iekļauta uzvedumā. SĪKĀK, skatīt…
Pasākuma otrajā daļā neklātienē apciemojām vienu no Ziemeļvalstīm – Somiju. Vispirms vakara viesi noklausījās pazīstamās somu rakstnieces Ēvas Kilpi esejas „Mīlot Ziemeļvalstis” lasījumu, pēc tam visi piedalījās viktorīnā par Somiju. Bija skatāma arī šai tēmai veltīta izstāde.
Spogulis spogulī. Skice – 1
Teātris – studija „Estepatās” ik rudeni uzņem savā pulkā jaunus dalībniekus – iesācējus, kuriem, iekams nospēlēt pirmās lielās lomas, vēl ilgi jāmācās pamatnosacījumi dzīvošanai uz skatuves. Tas nav viegli, jo liekas – tu līdz šim vispār neesi mācējis ne runāt, ne staigāt, ne stāvēt, ne apsēsties, un, gadās, režisors aizrāda, ka tu pat elpot neproti. Jaunie studisti it kā sāk dzīvi no maza bērna vecuma, vēlreiz apgūstot visvienkāršākās lietas, šajā otrajā – skatuves dzīvē kļūstot paši sev par spoguli. Mācoties aktiermeistarību, tiek izmantots ne viens vien vingrinājums, kurā apspēlēts spoguļa princips, un kādu no sarežģītākajiem vingrinājumiem tā arī sauc: Spogulis spogulī.
Spogulis spogulī ir bezgalības metafora. Spoguļa, atspulga un nebeidzamo atspīduma atspulgu savstarpējās savietojamības iespējas ietiecas matemātiskās kombinatorikas jomā, tiecoties uz bezgalīgu paplašinājumu. Atspulgu kombinācijas ne tikai atkārto viena otru, bet dažādu sakritību rezultātā veido arvien jaunus tēlus. Tie variē ne tikai ar dotajiem elementiem, bet – ja šie elementi nonāk līdz uztvērējam – izsauc tajā dažādas sajūtas, tēlus, priekšstatus. Tādējādi skatītāja vai klausītāja iekšējā pasaule pati kļūst par spoguli uztvertajai informācijai, un spoguļu – spoguļattēlu spēles iespējas arvien paplašinās. Šis princips ir veiksmīgi izmantots mūzikā un tēlotājā mākslā – Arvo Pērta Spiegel im Spiegel, Baha fūgas vai Mauritsa Kornelisa Ešera nebeidzamās kāpnes un simetrijas spēles…
Teātris ar spoguļu virknējumiem strādā mazāk šī mākslas veida komplicētības dēļ, jo atspulgam būtu jāveidojas gandrīz neiedomājami sarežģītam. Toties gandrīz katram, pat iesācējam aktierim ir pa spēkam tikt galā ar vienkāršu spoguļattēlojumu veidošanu, savukārt ar loģikas un fantāzijas palīdzību jau ir iespējams veidot komplicētākas etīdes pēc principa Spogulis spogulī. Tādējādi jaunajiem tiek ne tikai mācīta skatuves kustība, bet arī prasme domāt, analizēt skatuvisko darbību loģiku. Līdz ar to šo iespējams veidot kā ilgtermiņa projektu, kurš iekļautu ne tikai etīžu veidošanu, bet arī no tām veidotus uzvedumus – skices, ar mērķi, pieradināt jaunos aktierus pie publikas. Tāpēc arī uzvedumam šoreiz izvēlēta nosacīta studijas ikdienas darba – mēģinājuma forma. Šis ir pirmais pieturas punkts jaunajā eksperimentā, bet domājam, ar laiku projekts kļūs arvien interesantāks, un pieļaujam, ka drīz tajā tiks iesaistīts arī skatītājs. Skicē–1 esam koncentrējušies uz dažiem skatuves kustības un etīžu veidošanas pamatelementiem, ko pēc noteikuma bija jāiekļauj visās etīdēs, tomēr aktieri ļoti daudz ir strādājuši, patstāvīgi improvizējot. Ar kustību etīdēm sasaucas arī teātra dalībnieces, jaunās autores Madaras Pastares īsluga , kas iekļauta uzvedumā.
Liena Galēja, teātra-studijas „Estepatās” režisore