Kārlis Miezītis

karlis-miezitisScenogrāfs Kārlis Miezītis dzimis 1902.gada 20.jūlijā Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā. Tēvs – siera meistars, māte – šuvēja. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas J.Kugas Dekoratīvās glezniecības darbnīcu (1931); diplomdarbs – dekoratīvā kompozīcija „Vakars”. Izstādēs piedalījies no 1935.gada. Personālizstādes Rīgā (1982), Ogrē (1984). Mākslinieku biedrības „Umbra” biedrs (1928-1934), Latviešu tēlojošo mākslinieku biedrības (1936-1938), Latviešu tēlojošās mākslas biedrības (sekcija „Rosme” 1938-1940) un LPSR Mākslinieku savienības biedrs (no 1946). Strādājis Nacionālajā operā par dekorāciju gleznotāju (1923-1932), Liepājas operā par mākslinieku inscenētāju (1933-1934). Piedalījies restaurācijas un dekoratīvās glezniecības darbos arhitektūras pieminekļos Dundagā, Lēdurgā, Apriķos, Rundālē (1934-1940). LPSR Operas un baleta teātra scenogrāfa asistents (1940-1941), mākslinieks inscenētājs (1945-1957), Jelgavas teātra (1942-1944) un Drāmas teātra mākslinieks inscenētājs (1957-1962, no 1960.gada galvenais mākslinieks). LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1954).
Kārlis Miezītis ir tipisks glezniecības dekorācijas pārstāvis, kura skatuviskajās kompozīcijās galvenokārt plaši gleznoti pa lielākai daļai ainaviski prospekti un citi gleznieciski risināti elementi. Viņa dekorāciju stilistika vislabāk atklājas mūziklos, operu un baletu uzvedumos, kas veidoti kopā ar režisoru K.Liepu (E.Kapa opera „Atriebības ugunis”, 1947; A.Rubinšteina „Dēmons”, 1948; R.Gliera balets „Sarkanā magone”, 1949; P.Čaikovska operas „Jevgeņijs Oņegins”, 1952, „Mazepa”, 1953; A.Glazunova balets „Raimonda”, 1954; J.Mediņa opera „Sprīdītis”, Dž.Pučīni „Toska”, (abi 1956). Drāmas teātrī K.Miezīša gleznieciski veidotajai raksturīga noskaņas dominante (V.Šekspīra „Spītnieces savaldīšana”, 1951; Ž.Grīvas „Sniga sniegi…”, F.Dostojevska „Noziegums un sods”, A.Griguļa „Baltijas jūra šalc”, J.Anerauda „Kaut kur pie Gaujas” visi 1958; J.Zeibolta „Dullais barons Bunduls”, 1959; D.Zigmontes „Jūras vārti”, A.Upīša „Plaisa mākoņos” abi 1961; R.Blaumaņa „Pazudušais dēls”, 1962). Pastāvīgi darbojies arī stājglezniecībā, galvenokārt ainavas un klusās dabas žanrā.
Dzīvojis Ikšķilē. Sieva Valija Liepiņa – scenogrāfe, kostīmu māksliniece, gleznotāja.
Kārlis Miezītis miris 1985.gada 26.maijā Ikšķilē.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 2.[sēj.]. Kal-Rum. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1996. [124].lpp.;
Foto: www.jzb.lv

Kārlis Miezītis OCB novadpētniecības datu bāzē