Mersede Salnāja

Mersede SalnājaŽurnāliste, rakstniece Mersede Salnāja (dz.Bambere, prec.Celmiņa) dzimusi 1922.gada 11.augustā Rīgā strādnieku ģimenē. Beigusi Rīgas 47.pamatskolu (1934) un V.Olava komercskolu (1939). Strādājusi par grāmatvedi vācu importfirmā “Georgs Talheims”. 1940.gadā iestājusies komjaunatnē, strādājusi par kasieri un mašīnrakstītāju LĻKJS CK. 2.pas. kara laikā evakuējusies uz Čeboksariem (Čuvašijas APSR), kur strādājusi par garderobisti teātrī u.c. Mācījusies partijas darbinieku kursos Kirovā (1943-44), pēc to beigšanas strādājusi par tehnisko sekretāri LPSR Tautas Komisāru Padomē Maskavā. 1944.gada augustā M.Salnāja atgriezās Latvijā, bija literārā līdzstrādniece laikrakstā “Cīņa” (1944-48), Ogres rajona laikraksta “Padomju Ceļš”redaktore (1948-49), LTA redaktora vietniece (1950-53), laikraksta “Pionieris” atbildīgā sekretāre u.c. Mācījusies Rep. partijas skolā (1955-58), strādājusi laikraksta “Cīņa” redakcijā (1958-82). LPSR Žurnālistu savienības biedre (1961). LPSR Nopelniem gāgātā kultūras darbiniece (1981). Literatūrā sāka darboties 40.gadu nogalē gk. “mazās” formas dramaturģijā. Pirmā M.Salnājas luga “Kā tas varēja notikt?” iestudēta 1950.gadā LPSR Valsts jaunatnes teātrī. Publicēti vairāki viencēlieni: “Patiesības vārdā” (1953), “Daiļā Doloresa” (1955), “Meitenes sirsniņa” (1957), “Dzīvā iela” (1964) u.c., pasaku luga “Nezāļu karaliene” (1958) u.c. lugas bērniem, kas sakopotas un izdotas krājumos “Mazais “c”” (1960), “Kaprona princese” (1964), “Zēns ar stikla sirdi” (1971) un kopkrājumos “Atvērsim priekškaru”. 60. gadu otrajā pusē pievērsusies prozai un publicistikai. Rakstījusi gk. Par skolu jaunatnes, ģimenes un sadzīves jautājumiem, bet 80. gadu otrajā pusē spilgtus sabiedriski politiskās ievirzes problēmrakstus par 1959.gada “latviešu buržuāzisko nacionālistu” lietu: “Pēcpusdiena neparastā ģimenē” (“Cīņa” 1985), “Bez vārda” (“Literatūra un Māksla” 1988), “Tas putns ceļas un atkal dziedās” (“Padomju Jaunatne” 1989), “Kā izrēķinājās ar Paulu Dzērvi” (“Cīņa” 1990); par t.s. franču grupas likteni “Nacionālie rēķini, bargā samaksa” (“Literatūra un Māksla” 1989).
Mersedes Salnājas publicistika apkopota grāmatā “Kam atstāt mantojumu” (1980), “Mīlēt cilvēku” (1981), “Būt sievietei” (1985), “Uguns savaldīšana” (1987). 2004.gadā iznāca viņas grāmata “Vilis Lācis. Kādas sievietes stāsts”.
Divreiz precējusies – ar rakstnieku Valdi Klīveru un ar gleznotāju Bruno Celmiņu. Divi bērni un trīs mazbērni.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. 284.-285.lpp.

 Mersede Salnāja OCB novadpētniecības datu bāzē
Mersede Salnāja OCB elektroniskajā katalogā