Š.g. 20.jūnijā Ogres Centrālās bibliotēkas Pasākumu zālē atklāta Unas Šneideres fotoizstāde “Ilūzijas realitātē”. Izstāde būs skatāma līdz 10.augustam.
Kad savas izjūtas uzlieku uz papīra – vairs nesaprotu, kur daļa no varavīksnes krāsām pazudušas, savukārt, bildēs skatoties, katrs savu domu kristāliņu sauju piejauc klāt un jau liekas – viss ir tā un esmu pareizi sapratis, lai gan savu patiesību redzam citā mirdzumā… Man šķiet – katrs redzam savu dvēseles atspulgu jebkurā bildē, kurā ielūkojamies, tāpēc laikam vieglāk šo mirkli pateikt un uztvert ir dzejā, mūzikā vai bildēs … Paskaties bildēs un sasildi mirkli, ietinot domas siltos ilūziju palagos… Forši! Tas ir kā ceļš uz laimīgo zemi – uz bērnību savu, kur vēlreiz basām kājām noglāstīt zaļo zāli. Klusa apjausma, ka cilvēkbērns nav visuma centrs, kas stāv visam pāri, bet gan – daļiņa no tā skaistuma, kas ir visapkārt. Man jau nevajag daudz un man arī nepieder nekas, tik domas, sapņi un lielais brīnums – fotoaparāts! Fotogrāfijas, tā ir vientulība mana un iespēja dzīvot sapņos – par kalniem vai vienkārši rasu uz zāles stiebra, par mākoņiem un jūras šalkām, kas ar kaiju saucieniem savijušās, apņem mani. Dvēseles atspulgi vai mirklis apstādinātas mužības. Sajūsma un prieks…
Starp dzeltenām saulespuķēm un baltu sniegu katra sirds var atrast sev prieku…
Jau palēnām kūstu,
pil mirklis saujā
un trīsas sapni
purina straujāk…
Es atnāku,
neko negaidu.
Un aizeju,
neko neprasot…
Tik sapņoju
par asaru
un mirkli plaukstā.
Kā gan var zināt to,
kurp vējš
ar manām domām aizjoņo?
Una Šneidere